Priekšvadnis
.jpg)
Priekšvadnis jeb forštēviņš ir kuģa vai laivas priekšgala pati priekšējā daļa. Tas ir ķīļa pagarinājums. Bieži priekšvadnis ir sastopams uz koka kuģiem un laivām, bet to izmanto arī tērauda kuģos.
Konstrukcija
[labot | labot pirmkodu]Priekšvadņa konstrukciju ietekmē kuģa tips un tā būves veids. Parastākais no tiem ir apaļš stienis, kurš stiepjas no horizontālā ķīļa līdz zemākajai ūdenslīnijai. Pēc tam no zemākās ūdenslīnijas līdz galvenajam klājam priekšvadnis tiek veidots izliektas tērauda loksnes veidā. Loksnes iekšpusē tā ir sastiprināta ar horizontālām trijstūra formas plāksnēm, kuras dēvē par breštukiem.
Vecos stieņa veida priekšvadņus mūsdienās izmanto aizvien retāk un retāk. Kuģiem ar buļbu[1] var uzstādīt tikai daļēju priekšvadni. Dažkārt izmanto tā saucamo mīksto priekšgalu (soft nose), kur priekšvadnis sadursmes laikā deformējas.[2]
Priekšgalā ārējā apšuve savienojas ar priekšvadni. Tā forma atkarīga no kuģa priekšgala formas. Pašreiz kuģus, parasti, būvē ar slīpu priekšgalu 10° līdz 25° leņķī attiecībā pret vertikāli.
Priekšvadni bieži izgatavo kā taisnstūra vai trapecveidīga šķēluma kaltu vai atlietu brusu, kuras apakšējā daļa pakāpeniski pieņem silesveidīgu formu, labākai tā savienošanai ar horizontālo ķīli. Pēdējā laikā plaši pielieto no lokšņu tērauda sametinātus priekšvadņus. Izliektais, no bieza tērauda loksnes izgatavotais, priekšvadnis visā tā garumā pastiprināts ar lielām horizontālām kneijām — breštukiem. Šāda priekšvadņa apakšējā daļa savienojas ar horizontālo vai ārējo ķīli, bet tā vertikālā siena ar vertikālo ķīli un florām. Ārējo apšuvi savieno ar priekšvadni ar salaiduma metināto šuvi.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Pilienveida izvirzījums kuģa priekšgalā zem ūdens, kurš samazina pretestību ūdens plūsmai ap kuģa korpusu.
- ↑ House D.J. Elements of modern ship construction Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 126. lpp. ISBN 9780851748146
- ↑ Grāvītis J. Kuģu uzbūve. Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 27. lpp.