Pāriet uz saturu

Priekšzobi

Vikipēdijas lapa
Priekšzobu izvietojums žoklī (dzeltenā krāsā)
Cilvēka augšējie priekšzobi

Priekšzobi (Dentes incisivi) ir priekšējie zobi zīdītājiem ar heterodontu zobu uzbūvi. Tie atrodas augšžokļa un apakšžokļa priekšējā daļā. Cilvēkiem kopā ir astoņi priekšzobi (pa diviem katrā pusē augšā un apakšā). Piemēram, oposumiem ir 18 priekšzobi, bet bruņnešiem nav neviena.

Pieaugušiem cilvēkiem parasti ir astoņi saplacināti, kaltveidīgi priekšzobi, pa diviem priekšzobiem no katra veida. Veidi ir šādi:

  • augšējais centrālais priekšzobs (atrodas augšžoklī blakus tā viduslīnijai)
  • augšējais laterālais priekšzobs (atrodas augšžoklī blakus augšējam centrālajam priekšzobam)
  • apakšējais centrālais priekšzobs (atrodas apakšžoklī blakus tā viduslīnijai)
  • apakšējais laterālais priekšzobs (atrodas apakšžoklī blakus apakšējam centrālajam priekšzobam)

Bērniem ar piena zobu pilnu komplektu arī ir astoņi priekšzobi, kuri tiek saukti tāpat, kā pastāvīgie zobi. Maziem bērniem var būt no nulles līdz astoņiem priekšzobiem, atkarībā no zobu izšķilšanās un attīstības stadijas. Parasti pirmie šķiļas apakšējie centrāle priekšzobi, tad augšējie centrālie priekšzobi, apakšējie laterālie priekšzobi un visbeidzot augšējie laterālie priekšzobi. Pārējie zobi šķiļas pēc priekšzobu izšķilšanās. Ja neskaita dzerokļus, tad pastāvīgie zobi izveidojas tādā pašā secībā, kā piena zobi.

Jūrascūciņas priekšzobi

Dzīvnieku priekšzobi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Dzīvnieku starpā priekšzobu daudzums variē atkarībā no dzīvnieku grupas. Oposumiem ir 18 priekšzobu, bet bruņnešiem to nav vispār. Kaķiem, suņiem, cūkām un zirgiem ir 12 priekšzobi. Grauzējiem tie ir četri. Trušiem un zaķiem (zaķveidīgajiem), kuri kādreiz arī skaitījās grauzēji, atšķiras no tiem ar to, ka viņiem ir seši priekšzobi, t.i. klāt nāk vēl viens neliels pāris, saukts par papildpriekšzobiem. Priekšzobi tiek izmantoti cietas barības nokošanai. Liellopiem (govīm, buļļiem u.c.) priekšzobu nav augšpusē, bet apakšpusē tie ir seši.

Kaķiem priekšzobi ir mazi, bet gaļas nokošanu tie veic ar ilkņiem un plēsēju dzerokļiem. Ziloņiem augšējie priekšzobi pārveidojas par triecējzobiem (atšķirībā no narvaļiem, kuriem par taisnu, savērptu triecējzobu pārvēršas ilknis). Grauzēju priekšzobi aug visā viņu dzīves laikā un nodilst, graužot cietus priekšmetus. Cilvēkiem priekšzobi kalpo pārtikas kumosu nokošanai, kā arī citu pārtikas objektu satveršanai.