Priekuļi ir apdzīvota vieta. Priekuļu novada centrs 7 km uz austrumiem no Cēsīm. Ar Cēsīm Priekuļus savieno autoceļš P30, ar RaunuP28 (16 km uz austrumiem, braucot pa ceļu). Priekuļu tuvumā tek Vaives upe, kas pazīstama ar Dāvida avotu ūdenskritumu.
Priekuļos atrodas novada administratīvās iestādes, Priekuļu vidusskola, Priekuļu tehnikums, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, kultūras nams, bērnudārzs, viesnīca "Hotel Tigra", hostelis, aptieka.[2]
Priekuļu jeb Freidenbergas muiža (vācu: Freudenberg) pirmo reizi pieminēta muižu redukcijas sakarā Zviedru Vidzemes laikā 1652. gadā.[3] 1909. gadā Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība no Priekuļu muižas rentnieka Kārļa Punšeļa atpirka rentes tiesības uz Priekuļu muižas 500 desetīnām zemes. 1910. gada 20. septembrī muižas kungu mājā mācības uzsāka pirmie 43 ziemas kursu klausītāji. 1911. gada 23. janvārī Zemkopības departaments deva atļauju zemākās lauksaimniecības skolas atvēršanai ar trīsgadīgu apmācības laiku, par pirmo skolas direktoru apstiprināja agronomu Edgaru Zemeli. 1913. gada 16. augustā atvēra jaunu skolas ēku. Izveidoja laukaugu selekcijas un izmēģinājumu staciju, mašīnu izmēģināšanas staciju un meteoroloģisko novērojumu staciju. Pirmā pasaules kara laikā lauksaimniecības skolu pārdēvēja par Priekuļu lauksaimniecības institūtu. 1919. gada rudenī to pārveidoja par lauksaimniecības vidusskolu ar četru gadu mācību laiku.
Latvija
