Priekules pagasts
| Priekules pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Priekule |
| Kopējā platība:[2] | 152,8 km2 |
| • Sauszeme: | 149,1 km2 |
| • Ūdens: | 3,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[3] | 463 |
| Blīvums (2023): | 3,1 iedz./km2 |
 Priekules pagasts Vikikrātuvē
| |
Priekules pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Priekules pilsētu, Bunkas, Virgas, Gramzdas, Vaiņodes un Embūtes un Kalvenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Priekulē — šo pilsētu pagasts iekļauj no visām pusēm.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Rietumkursas augstienē. Austrumu daļa atrodas Embūtes paugurainē, rietumu daļa — Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Augstākā vieta atrodas Asītes apkaimē — vairāk kā 155 m vjl.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Reiņu ezers (16 ha)
- Blažģa ezers (5,5 ha)
Pagastā atrodas arī vairākas ūdenskrātuves, no kurām lielākā ir Dobeļdīķis (19,9 ha), daļēji atrodas Priekulē.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Priekules purvs (206 ha)
- Purvenieku purvs
- Baronu purvs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Priekules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bages-Asītes muiža (Gut Bagge-Assiten, Audari), Gaļķintes muiža (Gut Galkiten), Jaujenieku muiža (Gut Sophienhof), Mazgramzdas muiža (Gut Klein-Gramsden, Mazgramzda), Mežnieku muiža (Gut Mescheneeken), Nodegu muiža (Gut Nodaggen), Ordangas muiža (Gut Ordangen), Priekules Asītes muiža (Gut Preekuln-Assiten).
1935. gadā Liepājas apriņķa Priekules pagasta platība bija 78 km² un tajā dzīvoja 1307 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Priekules un Sudmaļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Priekules ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Likvidēts 1951. gadā, tā teritorija pievienota Sudmaļu ciemam. Sudmaļu ciems likvidēts 1957. gadā, tā teritorija pakļauta Priekules pilsētai, izveidojot Priekules lauku teritoriju. Priekules lauku teritorijai 1960. gadā pievienoja Asītes ciema padomju saimniecības «Priekule» teritoriju. 1975. gadā no jauna izveidoja Priekules ciemu, tajā iekļaujot Priekules lauku teritoriju un daļu Gramzdas ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Priekules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Saulaine, Kalnenieki, Mazgramzda, Audari, Asīte.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ādolfs Kuršinskis (1884—1933) — satiksmes ministrs (1920—1921).
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
