Profesora Imanuela Bencingera privātkolekcija Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Profesora Imanuela Bencingera (1865-1935) privātkolekcija ir viena no vēsturiskajām kolekcijām Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā, kas iegādāta tās vērtīgās teoloģiskās literatūras (reliģiju vēsture, bibliskās valodas, Vecās Derības pētniecība) dēļ.

Imanuēls Bencingers (vācu: Immanuel Gustav Adolf Benzinger, 21.02.1865-12.03.1935) — vācu izcelsmes teologs, Vecās Derības pētnieks, orientālists, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors. Līdz 1921. gadā saņemtajam uzaicinājumam lasīt lekcijas Latvijas Augstskolā Im. Bencingers bija jau ieguvis starptautisku atzinību, strādājot Vācijā, Palestīnā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš bija viens no pirmajiem, kam Latvija Universitāte piešķīra goda doktora titulu Dr. theol. honoris causa “par nopelniem Palestīnas un Sīrijas archeoloģijā un darbiem Vecās Derības literarkritikā” (1924). Prof. Bencingeram bija uzticēta LU Teoloģijas fakultātes Israēļa reliģijas vēstures un Vecās Derības eksegēzes katedru vadība, kurās viņš lasīja Israēļa reliģijas vēstures, Israēļa tautas vēstures, Israēļa literatūras vēstures, Vecās Derības eksegēzes lekcijas, tāpat arī vispārīgās reliģiju vēstures un Austrumu vēstures lekcijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Līdztekus akadēmiskajam darbam prof. Bencingers darbojās arī augstskolas Centrālajā Bibliotēkā, bija iecelts par tās tehnisko direktoru (1923-1930) un veica arī bibliotekāra pienākumus, gādājot par telpām, studiju nodrošinājumu ar akadēmisko literatūru, Centrālās bibliotēkas krājuma katalogu sastādīšanu. 1928. gadā uzņēmās arī Teoloģijas fakultātes bibliotēkas pārziņa pienākumus paralēli akadēmiskajam darbam fakultātē un darbībai Centrālās bibliotēkas Komisijā. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē profesors nostrādāja no 1921. gada līdz savam nāves brīdim 1935. gadā.[1]

Profesors Imanuels Bencingers

Pēc prof. Im. Bencingera nāves Latvijas Universitāte 1935. gada 21. maijā pieņēma lēmumu iegādāties savā īpašumā viņa privātbibliotēku. Tās saturs nodrošināja profesora lasītajos kursos izmantojamās tematiskās literatūras un tālākas pētniecības vajadzības. Sākotnēji tā pārsniedza 1300 sējumu apjomu, bet padomju varas gados šo kolekciju skāra ateistiskās ideoloģijas nelabvēlīgā attieksme un šobrīd saglabājusies vairs tikai puse - 670 nosaukumu grāmatas ar titullapā iespiestu zīmogu “Prof. I. Bencingera bibliotēka”.

Prof. I. Bencingera bibliotēkas grāmatu zīmogs

Šajā vēsturiskajā krājumā visplašāk pārstāvēti 19. gs. beigu un 20. gs. pirmo desmitgažu izdevumi par reliģijas vēsturi, literatūra par Veco Derību, vēsturiski materiāli par Svēto Zemi saistībā ar trim lielākajām reliģijām - kristietību, jūdaismu un islāmu, arheoloģiski pētījumi par Palestīnu, Izraēlu, Sīriju u.c. šī reģiona teritorijām, kā arī seno Ēģipti, Babiloniju un Feniķiju. Tajā atrodami arī paša Im. Bencingera darbi un vācu, angļu, franču, zviedru valodās izdotas grāmatas par Bībeles arheoloģiju, Bībeles ģeogrāfiju, Seno Austrumu civilizāciju, kara tematiku Tuvajos un Vidējos Austrumos kopš bibliskajiem laikiem, arī atsevišķi izdevumi par medicīnu un mūziku Vecajā Derībā, laika skaitīšanu un maģisko matemātiku u.tml. Saglabājušies daudzi mācību līdzekļi valodu apgūšanai - ebreju, arābu, sīriešu, etiopiešu, aramiešu, akadiešu, dažādu rakstību paraugi.[2] Informācija par šiem LU Bibliotēkā pieejamajiem izdevumiem atrodama valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā[3] kopā ar iespēju pasūtīt/rezervēt izsniegšanai uz mājām. Materiāli izmantojami gan reliģiju vēstures u.c. teoloģijas tematu izpētes darbam, gan pašizglītošanās vajadzībām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

www.biblioteka.lu.lv