Prokonsuls
p47fgtXXFastitriumphales.jpg)
Prokonsuls (latīņu: proconsul) bija augsta ranga amatpersona Senajā Romā, kurai tika piešķirtas konsula līmeņa pilnvaras (imperium), parasti kādas provinces pārvaldīšanai vai karaspēka komandēšanai. Sākotnēji par prokonsuliem visbiežāk kļuva bijušie konsuli, kuru pilnvaras tika pagarinātas pēc amata termiņa beigām.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Prokonsula amats izveidojās Romas Republikas laikā. Romas valstij paplašinoties un iesaistoties arvien ilgākos karos, viena gada konsula amata termiņš ne vienmēr bija pietiekams militāro operāciju pabeigšanai. Tādēļ Senāts varēja pagarināt konsula imperium, ļaujot viņam turpināt komandēt karaspēku pro consule — "konsula vietā".
Pēc Romas ekspansijas ārpus Itālijas prokonsuli kļuva par nozīmīgu provinču pārvaldes sistēmas daļu. Viņi varēja pārvaldīt provinces, komandēt tajās izvietoto karaspēku, īstenot tiesu varu un pārraudzīt provinces administrāciju.
Vēlīnās Republikas laikā prokonsula amats ieguva īpaši lielu politisko nozīmi. Ilgstoša provinces un armijas kontrole varēja nodrošināt karavadonim ievērojamu bagātību un politisko ietekmi. Viens no pazīstamākajiem piemēriem bija Jūlijs Cēzars, kurš pēc konsulāta saņēma prokonsula pilnvaras Gallijā un vadīja Gallu karus.
Pēc Romas Impērijas izveidošanās Augusts 27. gadā p.m.ē. sadalīja provinces imperatora un Senāta provincēs. Senāta provinces pārvaldīja prokonsuli. Atšķirībā no Republikas laika prokonsuliem viņu militārā un politiskā neatkarība bija ierobežotāka, jo augstākā vara piederēja imperatoram.
Impērijas laikā īpaši nozīmīgi bija Āfrikas un Āzijas provinču prokonsuli. Prokonsula tituls Romas administratīvajā sistēmā saglabājās arī vēlajā antīkajā laikmetā.
Pilnvaras
[labot | labot pirmkodu]Prokonsulam uzticētajā provincē bija plašas administratīvās un tiesu pilnvaras. Atkarībā no laikmeta un provinces viņš varēja pārraudzīt vietējo pārvaldi, tiesas, nodokļu administrāciju un sabiedrisko kārtību.
Republikas laikā prokonsula imperium deva viņam arī tiesības komandēt romiešu leģionus un vadīt militārās operācijas. Tomēr viņa pilnvaras bija spēkā galvenokārt ārpus pašas Romas pilsētas.