Prokuratūra

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Prokurors)

Prokuratūra ir iestāde, kas uzrauga likumu izpildi un ierosina sodīt likumpārkāpējus, kā arī valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī.

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. Prokurors ir prokuratūras amatpersona.

Prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem, veic pirmstiesas izmeklēšanu, uzsāk un veic kriminālvajāšanu, uztur valsts apsūdzību, uzrauga sodu izpildi, likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā, likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.

Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors. Vienāda amata prokurori ir savstarpēji aizstājami. Ģenerālprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa norādījuma aizstāj viens no departamentu virsprokuroriem. Pagaidu prombūtnes laikā virsprokuroru pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors. Prokuratūras pārraudzībā saskaņā ar speciāliem likumiem var atrasties valsts iestādes, kas neveic prokuratūras funkcijas, bet, savas kompetences ietvaros izmantojot likumā noteiktās pilnvaras, veicina kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu. Šo valsts iestāžu pārraudzības kārtību nosaka “Prokuratūras likums” un citi likumi.

Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību. Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normas. Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds “prokurors” cēlies no franču valodas procureur, kurš, savukārt, cēlies no latīņu valodas procurare — pārvaldīt, pārzināt. Prokuratūras kā īpaša institūta, kas realizē uzraudzību pār likumu ievērošanu un veic kriminālvajāšanu, izveide saistīta ar XIII—XIV gadsimtu Franciju. Francijā jau 13. gs. dažās tiesās darbojās karaļa pilnvarotas personas, kas vadīja kriminālvajāšanu un rūpējās, lai karaļa kasē ieplūstu noziedzniekiem piespriestā soda nauda un konfiscētā manta. Šo prokuratūras institūta tipu vēlāk aizņēmās arī citas valstis, kā Austrija, Vācija, bet XIX gs. sākumā tās izveidojās par valdošo prokuratūras organizācijas formu kontinentālajā Eiropā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas prokuratūra ir vienota, centralizēta struktūrvienību (trīs pakāpju) sistēma, kuru vada Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tajā ietilpst Ģenerālprokuratūra, apgabalu, rajonu (pilsētu) prokuratūras un reģionālās prokuratūras. Prokuratūras iestāžu sistēmā tāpat ietilpst arī specializētās prokuratūras, kas pielīdzinātas rajona (pilsētu) prokuratūrām.[1]

LR prokuratūra izveidota 1990. gada 26. septembrī, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”. Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras. Vienlaicīgi ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru tika iecelts Jānis Skrastiņš, uzdodot viņam izveidot prokuratūru un nodrošināt tās darbību atbilstoši likuma prasībām.

Kopš 1994. gada 1. jūlija Latvijas Republikā ir spēkā 1994. gada 19. maija Saeimas pieņemtais “Prokuratūras likums”. Ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tas prokuratūras darbu reglamentē arī šobrīd.

1995. gada 21. septembrī Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Jāni Skrastiņu uz otru ģenerālprokurora pilnvaru termiņu. 2000. gada 11. maijā ģenerālprokurora amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja Jāni Maizīti. Savukārt 2005. gada 3. martā Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Jāni Maizīti uz otru ģenerālprokurora pilnvaru termiņu.

Šobrīd ģenerālprokurora pienākumus pilda Juris Stukāns, kas amatā apstiprināts 2020. gada 12. jūlijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Prokuratūras vēsture - LRP». Latvijas Republikas prokuratūra. Skatīts: 2023-10-16.
  2. «Jaunais ģenerālprokurors Stukāns dod prokurora zvērestu». Lsm.lv (latviešu). 2020-07-10. Skatīts: 2023-10-16.