Proteju dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Proteju dzimta
Proteidae (Gray, 1825)
Eiropas protejs (Proteus anguinus)
Eiropas protejs (Proteus anguinus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Virsklase Četrkājaiņi (Tetrapoda)
Klase Abinieki (Amphibia)
Apakšklase Kailamfībijas (Lissamphibia)
Virskārta Varžu virskārta (Batrachia)
Kārta Astainie abinieki (Caudata)
Apakškārta Salamandru apakškārta (Salamandroidea)
Dzimta Proteju dzimta (Proteidae)
Iedalījums
Proteju dzimta Vikikrātuvē

Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Proteji (Proteus) izplatīti Balkānu pussalā, Eiropā, bet ūdenssuņi (Necturus) Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenssuns (Necturus maculosus) siltā ūdenī izpleš žaunas, lai palielinātu virsmu skābekļa uzņemšanai

Proteju dzimtas sugas ir ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas atšķirībā no daudzām citām salamandrām, kļūstot pieaugušas, nezaudē savas žaunas, neskatoties uz to, ka tām attīstās arī plaušas. Šāda veida attīstību sauc par pedomorfozi — agrās attīstības stadijas pazīmju sagalbāšanās pieaugušā organismā. Plaušām praktiski gandrīz nav nozīmes šo dzīvnieku elpošanā, jo šie dzīvnieki nekad nepamet ūdeni.[3] Pieauguša īpatņa žaunas atgādina zivju žaunas, bet atšķiras ar to, ka tās ir ārējas un tās nenosedz žaunu vāki. Žaunas ir koši sarkanas[1] un aukstā, ar skābekli bagātā ūdenī tās tiek piespiestas pie ķermeņa. Siltākos un ar skābekli nabadzīgākos ūdeņos žaunas paveras, lai stimulētu ūdens plūsmu un palielinātu žaunu virsmu skābekļa uzņemšanai. Ūdenssuņi skābekli uzņem arī caur ādu un ļoti retos gadījumos, ieelpojot gaisu pie ūdens virsmas.[3]

Proteju dzimtas sugas ir gara, slaida auguma abinieki ar laterāli saspiestu astes spuru.[1] To ķermeņa garums 28—40 cm.[4] Vēl viena īpašība, kas proteju dzimtas abiniekus atšķir no pārējām salamandrām, ir plakstiņu neesamība, Eiropas protejs turklāt ir akls.[1]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proteju dzimtas sugas barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, vēžveidīgajiem, gliemjiem, tārpiem) un nelielām zivtiņām, un to ikriem. Ir ļoti maz zināms par šīs dzimtas sugu vairošanos. Iespējams, Eiropas protejam dzimst dzīvi mazuļi.[1] Ūdenssuņi dzimumbriedumu sasniedz 4—6 gadu vecumā un dzīvo līdz 20 gadiem,[5] bet Eiropas protejs, kas ir vienīgā proteju ģints suga, dzīvo līdz 58 gadiem,[6] dažiem īpatņiem dzīvojot ilgāk pat par 100 gadiem.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proteju dzimta (Proteidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Amphibiaweb: Proteidae
  2. Mudpuppy
  3. 3,0 3,1 Harris, J.P., Jr. (1959). "The natural history of Necturus: II.". Field and Laboratory 27 (2): 71–77.
  4. Lanza, B., Vanni, S., & Nistri, A. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 70–71. ISBN 0-12-178560-2.
  5. Biokids: Mudpuppy
  6. Olm (Proteus anguinus)
  7. Extreme lifespan of the human fish (Proteus anguinus): a challenge for ageing mechanisms

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]