Providensija

Providensija
Providensijas satelītaina
Providensija Providensija
Ģeogrāfija
Izvietojums	Karību jūra
Koordinātas	13°20′56″N 81°22′29″W
Platība	17 km²
Garums	7 km
Platums	4 km
Augstākais kalns	Elpiko 360 m
Administrācija
Kolumbija
Departaments	Sanandresa, Providensija un Santakatalina
Demogrāfija
Iedzīvotāji	5140 (2018)
Blīvums	302,4/km²
Pamatiedzīvotāji	raisali
Providensija Vikikrātuvē

Providensija (spāņu: Isla de Providencia) vai Vecā Providensa (angļu: Old Providence Island) ir Kolumbijai piederoša sala Karību jūrā, administratīvi ietilpst Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas departamentā, tā otra lielākā sala. Kopā ar nelielo Santakatalinas saliņu veido Prividensijas un Santakatalinas municipalitāti. Providensija ir viens no valstī populārākajiem niršanas tūrisma galamērķiem, gadā to apmeklē ap 15 tūkstošiem tūristu. LIelākā daļa iedzīvotāju ir raisali, kas runā sanandresas kreolu valodā vai angliski.

Ģeogrāfija

Iela municipalitātes centrā Santaisabelā

Sanandresa izvietojusies Karību jūras rietumos 220 km no Nikaragvas krasta un 675 km no tuvākā kontinentālā Kolumbijas krasta. Tuvākā apdzīvotā sala ir Sanandresa 87 km uz dienvidrietumiem. Providensijas ziemeļrietumu piekrastē atrodas nelielā Santakatalinas sala (1,2 km²), kuru atdala 150 m plats šaurums un savieno gājēju tilts. Salas vulkāniskas izcelsmes, reljefs paugurains. Augstākā virsotne ir Elpiko kalns 360 m vjl Providensijas vidienē. Abas salas ieskauj koraļļu rifs, uz rifa vairākas nelielas saliņas. Krasta līnija viegli izrobota, ziemeļaustrumos vairāki lagūnveida līči. Salā valda tropisks musonu klimats.

Vēsture

Šaurums starp Providensiju un Santakatalinu

Salu 1629. gadā kolonizēja angļu puritāņi, tās un Sanandresas kolonizēšanai tika izveidota Providensas Salas Kompānija (Providence Island Company). Providensas puritāņu kolonija tika veidota vienlaicīgi ar Masačūsetsas līča koloniju. Providensas kolonija kā pirmā Anglijas kolonija sāka izmantot vergu darbu.

17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja pirāti un arī paši salinieki bieži iesaistījās pirātismā. 1802. gadā Lielbritānija Sanandresu un Providensiju nodeva Jaunās Granadas vicekaralistei. Pēc Jaunās Granadas neatkarības pasludināšanas un vēlākās Lielās Kolumbijas nodibināšanās Providensija palika tās sastāvā. 1821. gadā tika atcelta verdzība un salā sāka veidoties savdabīgais raisalu kreolu etnoss, kas joprojām Providensijā ir dominējošais, atšķirībā no Sanandresas, kur ir daudz ieceļotāju no kontinentālās Kolumbijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Providensija.