Psihofizioloģija

Psihofizioloģija ir zinātnes nozare, kas pēta saikni starp psiholoģiskajiem procesiem un fizioloģiskajām reakcijām organismā. Tā analizē, kā smadzenes, nervu sistēma un citas ķermeņa sistēmas ietekmē uzvedību, emocijas, uztveri un domāšanu. Tā tiek izmantota medicīnā, sportā, darba vidē un neirozinātnēs, lai uzlabotu veselību un veiktspēju.

Galvenie psihofizioloģijas virzieni

Smadzeņu darbības izpēte
- Elektroencefalogrāfija (EEG) – mēra smadzeņu elektrisko aktivitāti.
- Funkcionālā magnētiskā rezonanse (fMRI) – atklāj smadzeņu aktivitāti, reaģējot uz stimuliem.
- Transkraniālā magnētiskā stimulācija (TMS) – pēta smadzeņu reģionu funkcijas.
Autonomās nervu sistēmas pētījumi
- Simpātiskās un parasimpātiskās sistēmas darbība (sirdsdarbība, svīšana, elpošana).
- Ķermeņa reakcijas uz stresu, trauksmi un emocijām.
Hormonālā regulācija un neiroķīmija
- Kortizola (stresa hormona) un citu hormonu ietekme uz emocijām un uzvedību.
- Neirotransmiteru, piemēram, dofamīna un serotonīna loma garastāvoklī un motivācijā.
Psihofizioloģiskās izmaiņas emocionālos un kognitīvos procesos
- Stresa ietekme uz kognitīvajām spējām.
- Emociju izpausmes fizioloģiskie mehānismi.
- Smadzeņu plastiskums un mācīšanās procesi.
Psihosomatika un veselība
- Stresa un emociju ietekme uz fizisko veselību.
- Psihofizioloģisko traucējumu, piemēram, migrēnas vai hronisku sāpju, cēloņi un ārstēšana.
- Bioatgriezeniskās saites (biofeedback) izmantošana veselības uzlabošanai.