Pteraspīdveidīgie
Pteraspīdveidīgie Pteraspidiformes Berg, 1940 | |
---|---|
![]() Dažādi pteraspīdveidīgie | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
Kārta | Pteraspīdveidīgie (Pteraspidiformes) |
Iedalījums | |
![]() |
Pteraspīdveidīgie (Pteraspidiformes) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs un evolucionists Ļevs Bergs. Pteraspīdveidīgie bija bruņu plātnēm klāti zivīm līdzīgi organismi, kas parādījās silūra beigās un nodzīvoja līdz devona beigām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pteraspīdveidīgo bruņas veido lielas, nepāra plātnes (rostrālā, dorsālā un ventrālā), kā arī pāra plātnes (orbitālās, branhiālās un kornualās). Bez to vēl ir neliela pineālā plātne, bet uz ventrālās puses orālo un reizēm postorālo plātņu sērija. Bruņa ir izstiepta vai plata, izliekta vai dorsoventrāli saplacināta (piemēram, protapsīdām). Priekšējā mala ir noapaļota vai izstiepta vairāk vai mazāk garā rostrā. Tā vietā var būt arī vetrālais pseidorostrums (piemēram, Doryaspis). Preorālais laukums ir izteikts vai arī tā nav. Bruņas aizmugurējai malai parasti mēdz būt mediālais izvirzījums. Sānu plātnes (orbitālās, branhiālās) ir izliektas dorsoventrāli. Pārlocījums ir noapaļots vai smails. Pteraspīdveidīgajiem parasti ir dorsālais dzelksnis. Astes daļa var būt klāta ar kores zvīņām. Orbītas izvietotas orbitālajās plātnēs, bruņas malās. Orbīto-pineālā josla ir slēgta vai vaļēja. Mutes atvere ir ventrāla vai izņēmuma gadījumos termināla (Doryaspis). Praespiracula nav zināmi. Branhiālās atveres parasti atrodas bruņas malās starp branhiālajām un kornuālajām plātnēm, retāk tās posterolaterālajos stūros vai dorsālajā pusē. Reizēm gadījumos, kad kornuālās plātnes ir reducētas, atveres ir izvietotas starp dorsālo un branhiālo plātni. Sānu līnijas sensorā sistēma ir kanālu veidā. Dorsomediālie gareniskie kanāli kļūst radiāli, t.i. atiet no centra, kas atrodas dorsālās plātnes aizmugurējā trešdaļā. Laterālie kanāli ir izvietoti gareniski. Bruņa ir ornamentēta ar dentīna ķīlīšiem, parasti paugurainiem ar krasi zobotām malām, bet reizēm arī gludiem. Uz dorsālajām un ventrālajām plātnēm ķīlīši aug ekscentriski, pārsvarā uz priekšu. Uz branhiālajām plātnēm tie izvietoti gareniski, uz pineālās un orbitālajām plātnēm - koncentriski ap izgriezumiem, bet uz rostrālās plātnes - paralēli tās aizmugurējai malai. Ķīlīšos parasti ir viens gareniskais pulpārais kanāls. Virs prizmatisko kameru slāņa atrodas porainie audi, kuri reizēm aizpilda plātnēm visu vidējo slāni.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 143-144. lpp.