Pterihtiodīnes
| Pterihtiodīnes Pterichthyodidae Stensiö, 1948 | |
|---|---|
|
Pterihtiodīnes Pterichthyodes sp. fosilija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Virskārta | Īstie antiarhi (Euantiarcha) |
| Kārta | Asterolepveidīgie (Asterolepiformes) |
| Dzimta | Pterihtiodīdes (Pterichthyodidae) |
| Apakšdzimta | Pterihtiodīnes (Pterichthyodinae) |
Pterihtiodīnes (Pterichthyodidae) ir izmirušu bruņuzivju apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja devona periodā. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs Ēriks Stenše. Pterihtiodīnes dzīvoja vidusdevona laikā.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Pterihtiodīnēm ķermeņa bruņas dorsālā puse ir ar mediālu dorsālo ķīli vai zemu valnīti. Pakaļējais sānu-muguras kauls (PDL) un pakaļējais sānu kauls (PL) ir saauguši kopā, veidojot sānu jaukto kaulu (MxL). , turklāt tā priekšējā daļā ir redzama saaugšanas šuve. Galvenās sānu līnijas krūšu vagas atzars iet zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa.
Salīdzinājums
[labot | labot pirmkodu]Pterihtiodīnes krasi atšķiras no bisakantidīnēm ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas nav augstu muguras dzelkšņu un, ka tām PDL un PL kauli saaug MxL kaulā. Bez to, tās (tikai Sherbonaspis) atšķiras ar pagarinātām krūšu spurām, kuru distālajam segmentam ir trīs laterālo un mediālo kaulu rindas. Galvenās sānu līnijas atzara izvietojums zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām nav priekšējās slīpās bedrīšu līnijas, krasi atšķir visas pterihtiodīnes no bisakantiem.[1]
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Pterihtiodīņu sistemātika:
- apakšdzimta: Pterichthyodinae Stensiö, 1948 †
- ģints: Pterichthyodes Bleeker, 1859 †
- ģints: Sherbonaspis Young et Gorter, 1981 †
- ģints: Wurungulepis Young, 1990 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.