Puentapitra
| Puentapitra | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Pointe-à-Pitre | ||
|
| ||
| ||
  Puentapitra  Puentapitra  Puentapitra | ||
| Koordinātas: 16°13′30″N 61°32′09″W / 16.22500°N 61.53583°WKoordinātas: 16°13′30″N 61°32′09″W / 16.22500°N 61.53583°W | ||
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija | |
| Aizjūras departaments | Gvadelupa | |
| Platība | ||
| • municipalitāte | 2,66 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • municipalitāte | 14 855 | |
| • blīvums | 5 584,6/km² | |
| • aglomerācija | 252 132 | |
| Laika josla | AST (UTC-4) | |
| Mājaslapa |
pointeapitre | |
 Puentapitra Vikikrātuvē | ||
.svg)
Puentapitra (franču: Pointe-à-Pitre, gvadelupiešu kreolu: Lapwent) ir ostas pilsēta un komūna Gvadelupā,[2] tās galvenais urbānais centrs, kas ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija Francijas aizjūras teritorijās. Atrodas Grantēras salas dienvidrietumos pie Ptikuldisakmarēna līča 59 km no departamenta centra Bastēras.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Francijas koloniālās varas iestādes jau ilgstoši bija domājušas par pilsētas dibināšanu pašreizējās Puentapitras vietā, šaurumā starp Gvadelupas divām galvenajām salām Bastēru un Grandtēru, taču vairāki mēģinājumi ap 1713.–1730. gadu neizdevās neveselīgās, purvainās augsnes dēļ.
Britu okupācijas laikā Gvadelupā 1759.—1763. gadā uz pakalna purva malā izveidojās apmetne. Pēc Gvadelupas atgriešanas Francijai 1763. gadā gubernatora Gabriela de Klē vadībā 1764. gadā ar karalisko ediktu oficiāli tika dibināta Puentapitras pilsēta, un purvi, kur mūsdienās atrodas Puentapitras centrs, turpmākajos gados tika nosusināti, tādējādi ļaujot attīstīties pilsētvidei.
Pilsētas attīstība bija relatīvi strauja, daļēji pateicoties korsāriem. 1780. gadā pilsētu pilnībā iznīcināja liels ugunsgrēks. Sešdesmit trīs gadus vēlāk, 1843. gadā, to atkal nopostīja zemestrīce. Puentapitras vēsturi iezīmē daudzas katastrofas: 1850., 1871. un 1931. gada ugunsgrēki, 1851. un 1897. gada zemestrīces un 1865. un 1928. gada viesuļvētras. Pilsēta piedzīvoja arī vairākas holēras epidēmijas. Tās atrašanās vieta un lielā aizsargātā osta tomēr ir ļāvusi Puentapitrai kļūt par Gvadelupas lielāko urbāno centru un ekonomisko galvaspilsētu.
Aglomerācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Puentapitras aglomerācija plešas abās galvenajās Gvadelupas salās, iekļauj 11 no 32 komūnām un veido ap 65 % no departamenta iedzīvotāju skaita. Aglomerācijā ietilpstošās komūnas ir: Lezabima (53 491 iedzīvotājs), Bemao (30 929), Legozjēra (26 783), Ptibūra (24 277), Sentana (23 675), Mula (22 150), Mornalo (17 434), Lamentēna (16 573), Puentapitra (15 923), Senfransuā (12 816) un Ptikanala (8 220).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tautas skaitīšana 2022. Reģioni, departamenti, apgabali, kantoni un komūnas.
- ↑ «Puentapitra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 587. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Puentapitra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|