Pumpēni (Lietuva)

Vikipēdijas lapa
Pumpēni
Miests
Pumpēni 2008. gadā
Pumpēni 2008. gadā
Ģerbonis: Pumpēni
Ģerbonis
Pumpēni (Lietuva)
Pumpēni
Pumpēni
Koordinātas: 55°55′59″N 24°20′31″E / 55.93306°N 24.34194°E / 55.93306; 24.34194Koordinātas: 55°55′59″N 24°20′31″E / 55.93306°N 24.34194°E / 55.93306; 24.34194
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Panevēžas apriņķis
Rajons Pasvales rajons
Seņūnija Pumpēnu seņūnija
Pirmoreiz minēta 1556[1]
Pilsētas tiesības 1792
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 661
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pumpēni Vikikrātuvē

Pumpēni (lietuviešu: Pumpėnai) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests (lietuviešu: miestelis) Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs. Tā atrodas pie autoceļa Via Baltica (Lietuvas teritorijā: A10 Panevēža—Latvijas robeža), 40 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas, 26 km uz ziemeļiem no Panevēžas un 14 km uz dienvidiem no Pasvales, Istras upītes abos krastos.[4] Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu tajā dzīvoja 855 cilvēki.

Miestā ir 1818. gadā celta baznīca, bijušā karmelītu klostera ēka, ģimnāzija, bibliotēka, pasts, ambulance, bijušās vējdzirnavas (valsts tehnikas piemineklis).[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvota vieta pirmoreiz pieminēta 1556. gadā un attīstījās līdz ar karmelītu klostera izveidi 17. gadsimtā. Pirmā baznīca Pumpēnos uzcelta, pēc vienas versijas, ne vēlāk kā 1638. gadā, jo ar šo gadu marķēts viens no tās zvaniem,[6] vai 1665. gadā.[7] 1770. gadā koka klosteris nodega, un 1797. gadā tas atkārtojās, 1827. gadā tika uzbūvēta vienstāva ķieģeļu ēka.

1782. gadā tika atvērta draudzes skola. 1792. gadā miests saņēma Magdeburgas pilsētas tiesības.

17. gadsimta vidū Pumpēnos sāka apmesties arī ebreji, izveidojot tur vienu no vecākajām viņu apmetnēm Lietuvā. 19. gadsimta sākumā ebrejus apvainoja rituālā kristiešu zēna slepkavībā, un rabīns, lai glābtu citus nepamatoti aizdomās turamos, pieteicās par vainīgo un tika dzīvs sadedzināts.[1][8]

Pēc 1831. gada poļu sacelšanās apspiešanas Krievijas valdība atņēma klosterim piederošo Baņoņu muižu un slēdza klosteri.

Pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos — 1846., 1856., 1881. and 1915. gadā.[7]

1897.—1898. gadā pilsētā no 1480 iedzīvotājiem 67% bija ebreji,[1] bija ebreju skola un divas nabagmājas.[9] Smago ekonomisko apstākļu dēļ daudzi jaunieši emigrēja, galvenokārt uz Dienvidāfriku.[1]

Pēc Pirmā pasaules kara Pumpēni bija smagi cietuši, daudzas mājas bija nodedzinātas. Pēc kara bēgļu atgriešanās sekoja jauns to emigrācijas vilnis uz karā necietušajiem kontinentiem.[1]

1919. gadā teritoriālās reformas rezultātā Pumpēni kļuva par pagasta centru Pasvales apriņķī. Starpkaru periodā tie tika saukti par Pumpeniem (lietuviešu: Pumpenai). 1923. gadā Pumpenos bija 110 mājas un 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju. 1924. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem tika uzceltas 12 m augstas vējdzirnavas. 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400. Bija 2 ādas darbnīcas, 3 zāģētavas, elektrostacija, ķieģeļnīca, sierotava.[7]

1941. gada jūlijā visi pilsētas ebreji tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti.

Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas gados no 1946. līdz 1953. gadam Pumpēnos un to apkaimē tika veiktas lielas masu deportācijas, no pagasta tika izsūtīti ap 400 cilvēku.[7] Šajā laikā apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimanta kara apriņķa Zaļā komanda Vītauta Česnakaviča, vēlāk Jona Janiševiča vadībā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1868[10] 1898[9] 1923[11] 1989[12] 2011[13]
793 1471 1139 953 855

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Felicijons Lelis (1870–1949), garīdznieks
  • Aleksandrs Balčausks (1907–1952), protestantu garīdznieks
  • Česlovs Kavalausks (1923–1997), teologs un garīdznieks
  • Petrs Abukevičs (1928–1997), kino režisors un operators

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]