Pundurtarsijs
| Pundurtarsijs Tarsius pumilus(Miller & Hollister , 1921) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Dzimta | Tarsiji (Tarsiidae) |
| Ģints | Tarsiji (Tarsius) |
| Suga | Pundurtarsijs (Tarsius pumilus) |
| Izplatība | |
 | |
 Pundurtarsijs Vikikrātuvē | |
Pundurtarsijs (latīņu: Tarsius pumilus) ir tarsiju dzimtas primātu suga. Tas ir nakts primāts, kura dzimtene ir Sulavesi salas centrālā daļa, Indonēzijā. Iepriekš tika uzskatīts, ka pundurtarsijs ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā. Pirmo dzīvo eksemplāru kopš 20. gadsimta 20. gadiem 2008. gada augustā Lore Lindu nacionālajā parkā atrada Teksasas A&M universitātes pētnieku komanda.[1][2] Divi tēviņi un viena mātīte tika notverti, izmantojot slazdu tīklu, un aprīkoti ar radio raidītāju, lai izsekotu to kustību. Kā pirmie dzīvie atrastie pundurtarsiji, kas redzēti vairāk nekā 80 gadu laikā, šie notvertie dzīvnieki kliedēja dažu primatologu pārliecību, ka šī suga ir izmirusi.
Izskats un īpašības
[labot | labot pirmkodu]Dzīvnieka ķermeņa garums ir no 95 līdz 105 mm, svars ir apmēram 57 g. Šis ir mazākais tarsiju pārstāvis. Ausis ir ļoti mazas, kažoks ir diezgan gaišs, ar brūngani sarkanu nokrāsu. Aste ir klāta ar biezu vilnu, tās garums ir no 135 līdz 275 mm. Acis ir lielas, aptuveni 16 mm diametrā. Atšķirībā no citām nakts dzīvnieku sugām, tarsijiem nav tapetuma (īpašas atstarojošas membrānas) aiz tīklenes primātu evolūcijas diennakts cikla dēļ.[3] Nagi ir uz visiem pieciem priekškāju pirkstiem un uz diviem pakaļkāju pirkstiem.
Uzvedība
[labot | labot pirmkodu]Tie veido pārus, kas kopā paliek līdz pat 15 mēnešiem. Gadā ir divas pārošanās sezonas: viena lietus sezonas sākumā, otra tās beigās, sešus mēnešus vēlāk. Grūtniecība ilgst vidēji 178 dienas, dzemdības notiek maijā vai novembrī-decembrī. Mazuļi attīstās diezgan ātri, 42 dienu vecumā tie jau spēj paši noķert savu medījumu. Mātītes paliek pie vecākiem līdz pubertātei, tēviņi pamet ģimeni nedaudz agrāk. Tie ir nakts dzīvnieki, lielāko daļu laika pavadot kokos. Dienu tie pavada, guļot uz vertikāliem koku zariem. Tie neveido ligzdas. Atšķirībā no citām tarsiju sugām, tie neizmanto smaržas dziedzerus, lai iezīmētu savu teritoriju. Boholas un Leites salu tarsiji spēj sazināties, izmantojot skaņas ultraskaņas diapazonā (apmēram 70 kHz).[4] Visi tarsiji ir plēsēji, kas galvenokārt barojas ar kukaiņiem. Tie ir vienīgie primāti, kuru uzturā nav iekļauta augu barība.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Will Dunham. «Tiny, long-lost primate rediscovered in Indonesia». Reuters, 2008-11-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. decembris. Skatīts: 2008-11-19.
- ↑ Locke, S. F. (2008-11-19). "Tiny primate rediscovered in Indonesia". Scientific American.
- ↑ Rozenbaum I. (2008-04-01). Small Primate, Big Eyes. Archives of Ophthalmology. 126 (4): 542.
- ↑ Dartmouth College. «Tiny primate is ultrasonic communicator». ScienceDaily, 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-02. Skatīts: 2014-01-23.