Purva sermulīte

Vikipēdijas lapa
Purva sermulīte
Hottonia palustris L.
Purva sermulīte (Hottonia palustris)
Purva sermulīte (Hottonia palustris)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaPrīmulu dzimta (Primulaceae)
ĢintsSermulītes (Hottonia)
SugaPurva sermulīte (H. palustris)
Purva sermulīte Vikikrātuvē

Purva sermulīte (latīņu: Hottonia palustris) ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas ūdensaugs. Ne visai bieži sastopams stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, grāvjos, purvos, dīķos. Stumbrs — ziednesis lielākoties iegremdēts ūdenī, 15—50 cm garš, posmains, stipri pacils. Lapas pamīšus, 8—20 cm garas. Lapas plātne spilgti zaļa, spīdīga, kaila, plūksnaini dalīta šauri lineārās, nosmailotās daļās. Zied no maija līdz jūlijam. Ziednesis viens, stāvs sākumā īss, vēlāk pagarinās un sasniedz 40—50 cm garumu. Ziedu kāti īsi, sākumā stāvi, vēlāk noliekušies uz leju. Ziedkopa — mieturains ķekars, sastāv no 3—10 mieturiem, katrā mieturī 3—6 ziedi. Kauss dziļi šķelts 5 lineārās, nosmailotās daļās. Vainags riteņveida, ar īsu stobriņu, rožains, balts vai violets, rīklīte dzeltena, apmale šķelta 5 daļās, tās otrādi olveidīgas, 0,7—0,8 cm garas, 0,4—0,5 cm platas. Putekšņlapas 5, putekšnīcas iegarenas. Auglenīcas ar olveida sēklotnēm, dažāda garuma pavedienveida irbuļiem. Auglis — pogaļa. Sēklu daudz, tās ļoti sīkas.