Pusaudzība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Divi jaunieši klausās mūziku

Pusaudzība ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību. Šis periods parasti ir no 11 līdz 16 gadu vecumam. Par sākumu parasti uzskata pubertātes iestāšanos, tomēr fiziskās, psiholoģiskās un kultūras izpausmes var sākties agrāk un beigties vēlāk. Šajā dzīves posmā esošos cilvēkus mēdz dēvēt par pusaudžiem, arī par tīņiem.

Fiziskās un emocionālās izmaiņas pusaudžu vecumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fiziskās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikam visredzamākās izmaiņas, kas saistītas ar pubertāti, ir strauja augšana. Turklāt ne visas ķermeņa daļas izaug vienādā ātrumā.[1]

Zēna fiziskās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pati svarīgākā pazīme, kas atšķir zēnu no vīrieša, ir spēja kļūt par tēvu. Organisma izmaiņas zēnus sagaida no 10–18 gadiem, taču parasti pārmaiņas organismā sākas no 13–14 gadu vecuma.[2]

  • Zēniem šīs izmaņas: [3]
    • Izdalās vīrišķais hormons testosterons
    • Veidojas balss lūzums
    • Aug apmatojums
    • Strauja augšana

Meitenā fiziskās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meitenēm pubertāte sākas nedaudz agrāk kā zēniem. Pubertātes laikā redzamākās izmaiņas skar meitenes ķermeni.[4]

  • Meitenēm:
    • Izdalās sievišķais hormons estrogēns;
    • Sākas menstruācijas
    • Aug apmatojums
    • Veidojas krūtis
    • Strauja augšana

Šīs izmaiņas sākas jau 10-11 gadu vecumā un ilgst līdz 15 gadiem[5]

Emocionālās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālās svārstības, kas izraisa fiziskās izmaiņas pubertātes laikā, var stipri ietekmēt tavas emocijas. Tu vari izjust pēkšņas garastāvokļa maiņas. Pubertātes laikā daudzi jaunieši var justies ārkārtīgi nedroši, it kā viņus kāds visu laiku vērotu un vērtētu. Lielākā daļa vislielākās emocionālās izmaiņas ir saistītas ar pilnīgu jaunu attieksmi pret pretējo dzimumu.[6] Pusaudžu vecumā nereti jaunieši saskaras ar garīgās veselības problēmām, kuras vērīgiem līdzcilvēkiem ir pamanāmas.  Speciālistu pieredze rāda, ka pusaudži bieži jūtas vientuļi. Palīdzēt varētu komplekss ģimenes, sabiedrības un speciālistu darbs ar pusaudzi.[7]

Fiziskās un kognitīvās attīstības īpatnības pusaudžu vecumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu zinātniskās atziņas apliecina, ka nebūtu korekti akcentēt jebkādu stingru vecumu sadalījumu vai vecuma posmu nošķiršanu. Šajā sakarā būtiskāk ir apzināties katra indivīda unikalitāti un specifisko attīstības tempu, ko izraisa bioloģisko un vides resursu mijiedarbība.[8]

Fiziskā attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fiziskā attīstība, kas ietver augšanas, nobriešanas, veselības, ārējā izskata izmaiņas u. c. faktorus, ir kā pārejas stadija no bērna uz pieaugušo. Pusaudža vecumā atkarībā no individuālajām īpatnībām ķermeņa orgāni un atsevišķas to sistēmas parasti attīstās nevienmērīgi. Šajā kontekstā ir vērojamas vairākas izmaiņas pusaudža fiziskajā ķermenī:

  • turpinās augšana;
  • palielinās ķermeņa masa;
  • notiek izmaiņas muskuļos un kaulos;
  • norisinās izmaiņas centrālajā nervu sistēmā.

Ķermeņa proporcijas mainās fiziskās augšanas ietekmē. Tādēļ pusaudža ārējā veidolā bieži trūkst harmonisku proporciju. Ķermeņa daļas aug nevienmērīgi: normatīvos izmērus vispirms sasniedz galva, tad kāju pēdas, rokas un kājas, pats rumpis un pēdējie attīstās pleci. Tas ietekmē kustību kvalitāti. Pusaudži bieži kļūst neveikli un lempīgi, kas savukārt var izraisīt kautrīgumu un neveiklību saskarsmē.[9]

Kognitīvā attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kognitīvā attīstība, kas ir viens no svarīgākajiem mācību satura apguves faktoriem, ietver sajūtas, uztveri, uzmanību, atmiņu, iztēli, runu, domāšanu, kā arī šo izziņas procesu integrāciju. Pusaudža vecumā vispārīgo intelektuālo spēju attīstībā ir vērojamas pretrunas.[10]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Fiziskās izmaiņas».
  2. «No zēna par vīrieti».
  3. «Pusaudžu un jauniešu attīstība Powerpoint prezentācija audzēkņiem».
  4. «No meitenes par sievieti».
  5. «Pusaudžu un jauniešu attīstība Powerpoint prezentācija audzēkņiem».
  6. «Emocionālās izmaiņas».
  7. «Pusaudžu emocionālā veselība. Pazīmes, kurām pievērst uzmanību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-04.
  8. «PUSAUDŽU FIZISKĀ, EMOCIONĀLĀ UN SOCIĀLĀ LĪDZSVARA ATTĪSTĪBA IEKĻAUJOŠAJĀ IZGLĪTĪBĀ».
  9. «PUSAUDŽU FIZISKĀ, EMOCIONĀLĀ UN SOCIĀLĀ LĪDZSVARA ATTĪSTĪBA IEKĻAUJOŠAJĀ IZGLĪTĪBĀ».
  10. «PUSAUDŽU FIZISKĀ, EMOCIONĀLĀ UN SOCIĀLĀ LĪDZSVARA ATTĪSTĪBA IEKĻAUJOŠAJĀ IZGLĪTĪBĀ».