Pusmuiža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pusmuiža (vācu: Beihof) bija kādai muižai piederoša autonoma lauku lielsaimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem. Šajos īpašumos tika organizētas klaušu muižas, kurās zemniekiem klaušu kārtā bija jāapstrādā muižnieka īpašumi. Latgalē pusmuižas dēvēja par foļvarkiem (poļu: folwark no vācu: Vorwerk).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pusmuižas sāka veidoties kopš 17. gadsimta otrās puses, kad muižnieki ekonomisku apsvērumu dēļ savos īpašumos nodalīja ģeogrāfiski nošķirtās daļas un izveidoja atsevišķas saimniecības. Pusmuižas parasti izrentēja citiem īpašniekiem.