Puzes muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Puzes muiža
Skrajciems
Puzes baznīca
Puzes baznīca
Puzes muiža (Latvija)
Puzes muiža
Puzes muiža
Koordinātas: 57°19′37″N 22°1′5″E / 57.32694°N 22.01806°E / 57.32694; 22.01806Koordinātas: 57°19′37″N 22°1′5″E / 57.32694°N 22.01806°E / 57.32694; 22.01806
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ventspils novads
Pagasts Puzes pagasts
Pirmoreiz minēta 1230. gadā
Augstums 45 m
Iedzīvotāji (2015)[1]
 • kopā 43
Pasta nodaļa LV-3613 Puze

Puzes muiža (arī Puze, Puzesmuiža)[1] ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos 6,4 km no pagasta centra Blāzmas, 38 km no novada centra Ventspils un 155 km no Rīgas. Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Puzes muižas (Pussen) centra, viens no vēsturiskajiem pagasta centriem. Puzes baznīca un mācītājmuižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, netālie Lejaskroga senkapi — arheoloģijas pieminekļi.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Puze (Pussen) pirmoreiz minēta 1253. gadā, kad, sadalot Vanemas zemes, Puze nonāca Kurzemes bīskapa pakļautībā. 1579. gadā hercogs Magnuss izlēņoja Puzes muižu Kandavas pilskungam Emeriham fon Mirbaham, kura dzimtai muiža piederēja līdz 1814. gadam. Spriežot pēc 1582./1583. gada Kurzemes bīskapijas vaku grāmatas, Puzes novadam piederēja 7 ciemi: Ameļu, Viecīšu, Dandzīšu, Puzes, Modes, Rāpatu un Sirgumu ciems ar 55 zemnieku saimniecībām un 16 sīksaimniecībām. 18. gs. Viecīši (Wezitten), Dandzītes (Danswitten) un Modes (Mohden) atpazīstamas kā Puzes pusmuižas, savukārt Ameļi (Ammeln) piederēja pie Puzenieku, Rāpati (Rapaden, Rapatzeem) – pie Ugāles, Sirgumi (Sirgum) – pie Piltenes muižas.

17. gadsimtā muiža iekļāvās Piltenes draudzes novadā. 1641. gadā Johans Ēvalds Mirbahs no Puzes nodalīja Puzenieku muižu, kuru nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, vēlākajam Embūtes pilsmuižas īpašniekam. 1795. gadā Puze, tāpat kā viss Piltenes apgabals, nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā Puzes novadā reģistrēta pati muiža, 3 pusmuižas, mežniecība (Wildnis Bereiterei Neuhoff), 3 krogi (Baznīckrogs, Buntes krogs, Ezerkrogs), 36 zemnieku saimniecības, 3 mežsargu mājas, 5 būdeļnieku (Budeneke) mājas un bijusī Krišiņu saimniecība (gewesene Kriching / Krisching Gesinde). Pieminēts arī ķieģelšķūnis. Zemnieku saimniecības bija sadalītas starp Puzes muižu un pusmuižām tā, ka Puzes muižai un Modes pusmuižai katrai bija pakļautas 10 saimniecības, Dandzīšu un Viecīšu pusmuižai – 8 saimniecības. Zemnieku saimniecībās vidēji bija ap 18 iemītniekiem.

1797. gadā Puzes novadā bija reģistrēti 880 iedzīvotāji: 443 vīrieši (50,34%) un 437 sievietes (49,66%). No tiem 110 (12,5%; 56 vīrieši, 54 sievietes) bija brīvi cilvēki, 770 (87,5%; 386 vīrieši, 384 sievietes) – dzimtcilvēki. Atzīmēts arī viens bēglis. Iedzīvotāju vidējais vecums bija 25 gadi, bet pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums – 39 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 317 (36%), darbspējīgie – 503 (57%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 60 (7%). Pēc etniskās piederības, iedzīvotāju vidū bija 801 latvietis (91%), 60 vācieši (7%), 12 poļi, 3 ebreji, 3 zviedri un 1 holandietis, taču pilnīgi precīzs etniskais sadalījums grūti nosakāms. Muižas centrā, domājams, dzīvoja 52 cilvēki, tomēr pastāv varbūtība, ka daži, kas bija reģistrēti kā muižas darbinieki, dzīvoja citur. Muižas īpašnieks tolaik bija Johans Ēvalds fon Mirbahs (1749–1818), kurš tur dzīvoja kopā ar sievu Katrīnu Doroteju, dzimušu Ostenzakenu (1747–1839), un audžumeitu Johannu Doroteju Elizabeti Mirbahu. No citiem muižas iemītniekiem var minēt pārvaldnieku Emrihu Graku, priekšdziedātāju un latviešu skolotāju Šulcu, slimnieku kopēju Annu. Puzes novadā, ieskaitot muižas centru, darbojās 30 amatnieki, viens kurpniekzellis un viens kalēja māceklis; no tiem 20 bija brīvi cilvēki, 12 – dzimtcilvēki. Pavisam Puzē bija 4 kalēji, 3 kurpnieki, 2 audēji, 2 galdnieki, 2 sedlinieki un 2 brūveri, kā arī namdaris, mucinieks, ratnieks, virpotājs un miesnieks. Neparasti daudz – desmit – bija skroderu. No tiem 11–14 amatnieki, ieskaitot kurpniekzelli, bija vācieši (kādiem trim amatniekiem tautība grūti nosakāma, viņi varēja arī būt brīvi latvieši), 14 – latvieši (no viņiem 2 brīvi), 3 – poļi, 1 – ebrejs. Latvieši bija 3 kalēji, 3 skroderi, abi audēji un brūveri, namdaris, galdnieks, mucinieks un kurpnieks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]