Pycnolepis splendens
| Pycnolepis splendens (Eichwald, 1844) | |
|---|---|
 Pycnolepis splendens vēdera plātne | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) |
| Dzimta | Piknosteīdas (Pycnosteidae) |
| Ģints | Piknolepji (Pycnolepis) |
| Suga | Pycnolepis splendens |
Pycnolepis splendens ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā, eifela laikmetā galvenajā devona laukā. Sugu pirmo reizi 1844. gadā kā Cheirolepis splendens aprakstīja vācbaltiešu dabas pētnieks un paleontologs Kārlis Eduards Eihvalds. Sugas lektotips (plātnes fragments) ir atrasts Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Slavjankas upes krastos pie Marjinas ciema Narvas svītas nogulumos. Suga vēl ir sastopama Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas upes krastos un Igaunijā, Gorodenkas strauta (Narvas pieteka) krastos. Nosaukums Pycnolepis splendens nozīmē "spīdīgais" piknolepis. Pycnolepis splendens ir vienīgā piknolepju ģints suga.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pycnolepis splendens muguras plātne ir sirdsveidīga ar samērā platu un dziļu priekšējo izgriezumu, gar kura aizmugurējo malu parasti ir vāji pamanāmas tesēras. Tās garums un platums ir apmēram līdzīgi.[1] Vēdera plātne ir ieapaļa, plata, un tās aizmugurējais izgriezums ir mēreni plats, un stiepjas gandrīz līdz plātnes garuma vidum. Branhiālās plātnes ir platas, eiribazālas, un to ārējais stūris ir plaši noapaļots. Rostrālā plātne ir trapecveidīga un tai gar malām iet tesēras. Dentīna pauguriņi nav augsti un cieši piespiežas cits pie cita, veidojot t.s. "parketu". Pauguriņu forma var būt gandrīz apaļa, daudzstūraina, alebardveidīga vai vēdekļvedīga. Zobiņi ir samērā gari un reti. Uz kores zvīņām ornamentējums var būt īsu, šauru un cieši izvietotu ķīlīšu veidā.[2] Zvīņām ir dažāds lielums un forma.