Pēctecība uz Lielbritānijas troni

Vikipēdijas lapa

Pēctecību uz Lielbritānijas troni nosaka izcelsme, dzimums (pirms 2011. gada 28. oktobra dzimušajiem vīriešiem ir priekšroka pret savām vecākajām māsām), leģitimitāte un reliģija. Saskaņā ar anglosakšu tiesībām, troni manto valdnieka bērni vai bezbērnu gadījumā tuvākie radinieki sānu līnijā.

1689. gada tiesību harta un 1701. gada izlīguma akts ierobežo pēctecību uz troni uz leģitīmajiem Hanoveres Sofijas protestantu pēctečiem, kuri ir piederīgi Anglijas Baznīcai.[1] Kopš 1689. gada tika izslēgti tie, kam laulātie bija Romas katoļu baznīcai piedrīgi, līdz pat 2015. gadam, kad šo likumu mainīja. Turpmāk šo izslēgto katoļu pēcteči, kas paši bija protestanti, kļuva tiesīgi ieņemt troni.[2]

Šobrīd karalis ir Čārlzs III un troņmantnieks ir viņa vecākais dēls Velsas princis Viljams. Nākamais līnijā pēc viņa ir Viljama vecākais dēls Velsas princis Džordžs. Trešā līnijā ir Velsas princese Šarlote, kurai seko jaunākais brālis Luijs. Piektais līnijā ir Princis Harijs, Saseksas hercogs, karaļa jaunākais dēls un sestais līnijā ir Harija vecākais dēls Ārčijs Mauntbatens-Vindzors. Saskaņā ar Pērtas līgumu, kas stājās spēkā 2015. gadā, tikai pirmajiem sešiem pēctecības līnijā pirms precēšanās ir nepieciešama valdnieka piekrišana; bez šādas piekrišanas viņi un viņu bērni nebūtu tiesīgi pretendēt uz troni.

Pašreizējā pēctecības līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie seši līnijā[n 1]
1. Velsas princis Viljams
2. Velsas princis Džordžs
3. Velsas princese Šarlote
4. Velsas princis Luijs
5. Saseksas hercogs Harijs
6. Ārčijs Mauntbatens-Vindzors
Piezīmes un avoti
Apzīmējums Ieraksta avots vai piezīme par izslēgšanu no pretendentiem
1952 Pēctecība, kas publicēta līdz ar karalienes Elizabetes II stāšanos amatā 1952. gadā.[5]
B Iekļauts oficiālajā Britu monarhijas tīmekļa vietnē, "Succession", skatīts 2021. gada 26. jūlijā.
D Debrett's vietne (2021. gada 7. jūnijā): "The Line of Succession"
W Whitaker's Almanack 2015, Londona: Bloomsbury, ISBN 978-1-4729-0929-9; 22. lpp.
M Šie cilvēki iepriekš bija izslēgti no tiesībām mantot troni dēļ precībām ar Romas katoļu baznīcai piederīgo. Līdz ar Pērtas līguma stāšanos spēkā 2015. gada 26. martā šo izslēgšanu atcēla, atjaunojot viņus pēctecības līnijā.
X Izslēgti kā Romas katoļi. Šo izslēgšanu neatceļ Pērtas līgums.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Succession to the Crown Act 2013, s. 3». legislation.gov.uk. A person who (when the person marries) is one of the 6 persons next in the line of succession to the Crown must obtain the consent of Her Majesty before marrying.
  2. 2,0 2,1 Alberts un Leopolds Vindzori Britu monarhijas ofociālajā vietnē līdz 2015. gadam un Whitaker's Almanack 2013. gada izdevumā bija iekļauti aiz Estellas Teilores (dz. 2004) un kā atbilstoši pretendenti; MSN News, Debrett's un Whitaker's Almanack 2015. gada izdevums iekļauj viņus aiz Lēdijas Amēlijas Vindzoras un pirms Lēdijas Helēnas Teiloras. Viņi tika kristīti katoļticībā un nav iekļauti Whitaker's izdevumos pirms 2012. gada.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Succession». Official website of the Royal Family (angļu). Skatīts: 2019. gada 9. maijs.
  2. Bogdanor (1995), 55. lpp.
  3. «Announcement of the birth of Princess Beatrice and Mr Edoardo Mapelli Mozzi's baby». royal.uk. The Royal Family.
  4. «Isabella Windsor christened at Kensington Palace in the same gown worn by Princess Charlotte». Hello Magazine. 2016. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 6. janvāris.
  5. «Line of succession to the throne». The Sydney Morning Herald. 1952. gada 7. februāris. 6. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. marts.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]