Pēteris Kārlis Elferts
| Pēteris Kārlis Elferts | |
|---|---|
 Pēteris Kārlis Elferts 1993. gadā | |
| 5. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 6. novembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Māris Gailis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1961. gada 29. jūnijā Sietla, Vašingtonas štats, ASV |
| Miršanas dati |
2021. gada 28. maijā (59 gadu vecumā) Atēnas, Grieķija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Anta Spunde |
| Bērni | dēls un meita |
| Profesija | pedagogs, sociologs, diplomāts |
| Augstskola | Vašingtonas Universitāte |
Pēteris Kārlis Elferts (dzimis 1961. gada 29. jūnijā Sietlā; miris 2021. gada 28. maijā Atēnās) bija latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts. Bijis 5. Saeimas deputāts, pārstāvot partiju "Latvijas Ceļš". Vēlāk darbojies diplomātiskajā dienestā. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā (2009—2013), Turcijā (2016—2020), Grieķijā (2021).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1961. gada 29. jūnijā Sietlā trimdas latviešu ģimenē. Pēc Vašingtonas Universitātes, kur ieguva pedagoģijas un socioloģijas izglītību, absolvēšanas, no 1986. līdz 1989. gadam strādāja par skolotāju Minsteres latviešu ģimnāzijā.
Atmodas kustības laikā 1989. gadā P. Elferts ieradās Latvijā, kur iesaistījās kustībā "Helsinki-86". Jūlijā viņš piedalījās protesta akcijās pret PSRS armijas poligonu Zvārdē, tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados.[1] 1989. gada septembrī P. Elferts palīzēja organizēt pirmo Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK), Latvijas Tautas frontes un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) starptautisko konferenci Rietumberlīnē. Bija LNNK biedrs. Pēc 1991. gada Augusta puča viņš atgriezās Latvijā, un kļuva par PBLA informācijas biroja vadītājs Rīgā.
1993. gadā P. Elferts bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā, un viņu ievēlēja par 5. Saeimas deputātu, viņš pildīja "Latvijas ceļa" frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus,[2] kā arī bija Labklājības ministrijas palamentārais sekretārs. 1995. gadā P. Elferts nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās, bet turpināja darboties politikā, kļūstot par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru 1996. gadā, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru 1997. gadā un Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru 1998. gadā. 1998. gadā P. Elferts kandidēja arī 7. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Pēc vēlēšanām viņš kļuva par Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomnieku, bet 2000. gadā par Ministru prezidenta Andra Bērziņa padomnieku. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās, pēc tām atkal ieņemot Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Bijis speciālo uzdevumu vēstnieks Irākas atjaunošanā un demokratizācijas veicināšanā, bet kopš 2004. gada — vēstnieks. P. Elferts bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē (2004—2009), Latvijas vēstnieks Īrijas Republikā (2009—2013),[1] speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos,[3] vēstnieks Turcijas Republikā (2016—2020) un Grieķijas Republikā (2021).[4]
Miris 2021. gada 28. maijā Atēnās.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Mēs visi esam latvieši Laima Ozola baltic-ireland.ie, 29.08.2009
- ↑ saeima.lv
- ↑ Pēteris Elferts — intervija. Valsts svētku runas teicējs Austrālijā laikraksts Latvietis Nr. 383, 2015. gada 22. oktobrī
- ↑ «Latvijas Republikas Ārlietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
- ↑ Mūžībā devies Latvijas vēstnieks Grieķijā Pēteris Kārlis Elferts LETA 2021. gada 28. maijā
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||