Silvija (karaliene)

Silvija Renāte Zommerlata; Zviedrijas karaliene Silvija
2007.gads
Personīgā informācija
Dzimusi	1943. gada 23. decembrī (80 gadi); Heidelberga, Trešais reihs (tagad Vācija)
Dzīves vieta	Drotningholma, Zviedrija
Tautība	zviedriete
Vecāki	Valters un Alise Zomerlati
Brāļi	Valters, Ralfs un Jorgs Zomerlati
Dzīvesbiedrs	Karalis Kārlis XVI Gustavs
Bērni	Kroņprincese Viktorija, Princis Kārlis Filips, Princese Madeleina
	Karalienes Silvijas ģerboņi
	Silvijas ģerbonis
	Karalienes Silvijas ģerbonis ar Serafima ordeņa krustu
	Bernadotu dinastijas ģerbonis

Zviedrijas karaliene Silvija (zviedru: Silvia, Sveriges Drottning) ir Zviedrijas karaliene (oficiālais tituls: Viņas Majestāte Silvija, Zviedrijas karaliene). Pārvalda septiņas valodas: zviedru, vācu, franču, spāņu, angļu, portugāļu zīmju valodas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi kā Silvija Renāte Zommerlata (Silvia Renate Sommerlath) 1943. gada 23. decembrī Heidelbergā uzņēmēja Valtera Zommerlata un viņa sievas Alises, dzimušas Soarešas di Toledu (Soares de Toledo), četru bērnu ģimenē kā vienīgā māsa. Pēc Vācijas kapitulācijas Otrā pasaules karā 1945. gadā kopā ar vecākiem devās uz Sanpaulu Brazīlijā, kur dzīvoja līdz 1957. gadam, pēc tam atgriezās Rietumvācijā. Silvija pabeidza ģimnāziju Diseldorfā 1963. gadā un 1960. gadu beigās beidza studijas Minhenē un kļuva par tulku ar specialitāti spāņu valodā. Pirmā darba vieta bija Argentīnas konsulāts Minhenē.

1971. gadā viņa sāka strādāt Minhenes 1972. gada Vasaras Olimpisko spēļu organizācijas komitejā, Olimpisko spēļu laikā Silvija iepazinās ar Zviedrijas kroņprinci Kārli Gustavu. No 1973. gada bija protokola vadītāja Insbrukas 1976. gada ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejā.

Viņas laulību ceremoniju ar karali Kārli XVI Gustavu 1976. gada 19. jūnijā vadīja arhibīskaps Ulofs Sundbī 1200 promenenšu priekšā. 1977. gada 14. jūlijā karaliskajai ģimenei piedzima kroņprincese Viktorija, 1979. gada 13. maijā princis Kārlis Filips (viņš sakarā ar konstitucionālajām izmaiņām zaudēja pirmā troņmantinieka tiesības uz troni), bet 1982. gada 10. jūnijā — princese Madeleine.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais karalienes uzdevums ir sekot karalim kā ārvalstu vizītēs, tā arī oficiālās vizītēs savā zemē. Bez iepriekš minētā īpaši karaliene interesējas par garīgi slimiem bērniem un bērniem ar invaliditāti.Viņa ir priekšsēdētāja Karaļpāra kāzu fondā, kas atbalsta sporta problēmjautājumu izpēti un invalīdu sportu, kā arī vadītāja Karalienes Silvijas Jubilejas fondā, kas atbalsta invalīdu un bērnu problēmjautājumu izpēti un finansiāli palīdz to risināšanā. Karaliene ir viena no fonda "World Childhood Foundation" dibinātājām, kas darbojas, lai uzlabotu bērnu stāvokli pasaulē, ka arī ir viena no goda loceklēm starptautiskā biedrībā "Mentor Foundation" , kuras mērķis ir cīņa pret narkotikām. Pateicoties karalienes iniciatīvai, Stokholmā tika izveidota sabiedriska organizācija "Silvijas nams", kurā izglīto darbiniekus, kuru darbība saistīta ar garīgi atpalikušiem cilvēkiem. Pašlaik karalienes viens no starptautiski sabiedriskajiem darbiem ir cīņa pret bērnu un pusaudžu seksuālu izmantošanu.