Viktorija (karaliene)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Queen Victoria)
Viktorija
Victoria
Apvienotās Karalistes karaliene
1837. gada 20. jūnijs — 1901. gada 22. janvāris
Kronēšana 1838. gada 28. jūnijā
Priekštecis Viljams IV
Pēctecis Eduards VII
Indijas imperatore
1876. gada 1. maijs — 1901. gada 22. janvāris
Imperiālais durbars 1877. gada 1. janvārī
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Eduards VII
Dzimusi Kentas princese Aleksandrīna Viktorija 1819. gada 24. maijā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kensingtonas pils, Londona, Apvienotā Karaliste
Mirusi 1901. gada 22. janvārī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Osbornas nams, Vaita, Apvienotā Karaliste
Apglabāta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Karaliskais mauzolejs, Vindzora (Anglija), Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedrs Alberts, Saksijas, Koburgas un Gotas princis (p. 1840.; miris 1861.)
Bērni
Dinastija Hannoveres dinastija
Tēvs Princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs
Māte Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princese Viktorija
Paraksts

Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (angļu: Alexandrina Victoria; dzimusi 1819. gada 24. maijā, mirusi 1901. gada 22. janvārī) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim. No 1876. gada 1. maija viņa bija arī Indijas imperatore. Apvienotās Karalistes monarha tronī viņa bija 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas – tajā laikā bija visilgāk valdījušais monarhs britu vēsturē. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Šis periods ir iezīmējies ar industriālām, politiskām un zinātniskām, un militārām pārmaiņām Apvienotajā Karalistē, kā arī ar plašu Britu impērijas ekspansiju. Viktorija bija pēdējais Hannoveres dinastijas monarhs Apvienotajā Karalistē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1819. gadā Kensingtonas pilī Londonā karaļa Džordža III ceturtā dēla Eduarda un Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Pēc tēva un vectēva nāves 1820. gadā viņu audzināja māte un viņas auditors Džons Konrojs. Viņa mantoja troni 18 gadu vecumā, būdama konstitucionāls monarhs, Viktorija tiecās iespaidot valdības politiku un ministru izvēles; publiski viņa kļuva par nacionālu ikonu, kuru asociēja ar stingriem personīgās morāles standartiem.

1840. gadā Viktorija apprecēja savu pirmās pakāpes brālēnu Saksijas-Koburgas un Gotas princi Albertu. Viņu bērni ieprecējās daudzās Eiropas karaliskajās un dižciltīgajās ģimenēs. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gadā Viktorija ieslīga dziļās sērās un izvairījās no iziešanas sabiedrībā. Viņas noslēgtības dēļ īslaicīgi spēkā pieņēmās republikāniskās kustības, bet viņa atguva popularitāti vadīšanas laika otrajā pusē. Viņas zelta un dimanta jubilejas bija publisku svinību laiki. Viņa nomira Vaitas salā 1901. gadā. Viņas pēctecis bija Eduards VII no Saksijas-Koburgas un Gotas dinastijas. Viktorija bija pēdējais britu monarhs no Hannoveres dinastijas, viņas mazdēls Džordžs V pretvācu noskaņojuma dēļ izveidoja Vindzoras dinastijas nosaukumu.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktorijas tēvs bija princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs, Apvienotās Karalistes valdošā karaļa Džordža III ceturtais dēls. Līdz 1817. gadam Eduarda brāļa meita Velsas princese Šarlote bija vienīgais leģitīmais Džordža III mazbērns. Viņas nāve 1817. gadā izraisīja pēctecības krīzi. 1818. gadā Kentas hercogs Eduards apprecēja Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princesi Viktoriju, atraitni ar diviem bērniem ‒ Karlu (1804-1856) un Feodoru (1807-1872) ‒ no pirmās laulības ar Emihu Karlu, otro Leiningenas firstu. Viņas brālis Leopolds bija princeses Šarlotes atraitnis. Kentas hercoga un hercogienes vienīgais 1819. gada 24. maijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Hannoveres dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Viljams IV
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās
Karalistes karaliene

1837.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII
Priekštecis:
amats izveidots
Indijas imperatore
1876.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII