Pāriet uz saturu

Rāmavas muiža

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Rāmavas muiža pēc restaurācijas (2008).
Depkina muiža (no Broces kolekcijas, 1782).
Ramma muiža (1785).

Rāmavas muiža (vācu: Rammenhof) atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā. Netālu atrodas kapsēta, kurā apglabāts agrākais muižas īpašnieks Garlībs Merķelis. Mūsdienās redzamā muižas kungu māja ir pamatā klasicisma formās ieturēta divstāvu koka ēka ar augstiem bēniņiem. Ēkas arhitektoniskais risinājums visumā ir raksturīgs Pierīgas muižiņām.[1] Ēku ieskauj ainavu parks ar dažām reto koku sugām un nelielu upīti, pie muižas arī piemiņas akmens agronomam un vienam no Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes izveidotājiem un vadītājiem Paulim Lejiņam. Kādreizējo muižas piebraucamo ceļu rotā no ķieģeļiem mūrēti vārti.

1485. gadā rāte šo muižu pārdevusi Vennemaram Meijem un tā dēvēta par Šmugas vai Šmigasena muižu.[2] 1542. gadā par muižu līgumu slēdza Hanss Dālens un Hermanis Hofmanis. 1588. gadā muižu sadalīja lielajā un mazajā, kopš 1597. gada kā īpašnieki norādīti Dreilingi, kuriem piederēja septiņas muižas Rīgas apkārtnē, tādēļ reizēm to dēvēja arī par Dreiliņmuižu.[2]

1745. gadā (pēc dažiem citiem avotiem, jau 1723. gadā)[2] šo zemes īpašumu Rīgas patrimonālajā apgabalā ieguva virsmācītājs Bartolomejs Depkins, pēc tam to mantoja Rīgas birģermeistars Depkins. 1795. gadā muižiņu nopirka Dāvids fon Vīkens, 1806. gadā to pārvaldīja Vīkena znots tirgotājs Johans Georgs Portens, bet 1808. gadā to ieguva publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis. Pēc 1850. gada to mantoja dēls ārsts balneologs Ernests Merķelis, kurš nomira 1863. gadā. 1885. gadā muiža vēl piederēja Merķeļa mantiniekiem.[2] Nākamās ziņas par muižas īpašniekiem ir ap 1890. gadu, kad tā nonāca Aleksandra Grotenhjelma dzimtas īpašumā. Pirmā pasaules kara laikā, iespējams, tā bija apvienota ar kaimiņu Ramma muižu, jo ticis lietots kopnosaukums "Ramma-Depkina muiža". Rīgas pilsēta muižiņu 1919. gadā līdz 1936. gadam izrentēja Vilhelmam Freimanim, taču pēc Bermonta kara viņš pie muižas vairs netika, lai gan mēģināja tiesāties.[2]

Pēc Pirmā pasaules kara muižā bija izvietojusies LU Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība "Rāmava", kas turpmāk tiek lietots kā Rama un Depkina apvienoto muižu nosaukums.[2] Pēc Otrā pasaules kara 1962. gadā muiža pārgāja liellopu fermu konstruktoru biroja īpašumā, pēc tā jaunas vadības ēkas uzcelšanas muižā izveidoja dzīvokļus,[2] telpas sadalīja ar starpsienām un pakļāva nekontrolētām pārbūvēm. 80. gados muižā īsu brīdi atradās eksperimentālās saimniecības "Rāmava" kantoris. Pēc neatkarības atjaunošanas laika jukām muiža no SIA "Rāmava-2" rokām 1996. gadā nonāca Ķekavas pagasta pārziņā,[2] bet trūkstot ieinteresētībai no pagasta puses, tika pamesta, izdemolēta un novesta līdz avārijas stāvoklim.

1998. gadā ar tiesas lēmumu un VKPAI atbalstu bijušo muižas kungu māju Ķekavas pagastam atsavināja un privatizēja. Sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2000. gadā sākās muižas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas veiksmīgi noslēdzās 2002. gadā un šobrīd tā ir viena no labāk saglabātajām Pārdaugavas muižiņu mājām. Tagad ēkā atrodas viesu nams un konferenču telpas.[3]

  1. ↑ J.Zilgalvis. Daugavas muižas 18gs.-20.gs.sākums. Rīga. 1998.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 8 Velta Strazdiņa. "Ķekava. Laiki un likteņi", 2001., Elpa, Rīga, ISBN 9984-543-89-7. 49.-51. lpp.
  3. ↑ «Ķekavas novada kultūras aģentūra — Arhitektūra, pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°53′20″N 24°09′29″E / 56.88889°N 24.15806°E / 56.88889; 24.15806

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rāmavas_muiža&oldid=4362667"