Rāmavas muiža

Vikipēdijas lapa
Rāmavas muiža pēc restaurācijas (2008).
Rāmavas muiža (1785).

'Rāmavas muiža (vācu: Rammenhof) atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā. Netālu atrodas kapsēta, kurā apglabāts agrākais muižas īpašnieks Garlībs Merķelis. Mūsdienās redzamā muižas kungu māja ir pamatā klasicisma formās ieturēta divstāvu koka ēka ar augstiem bēniņiem. Ēkas arhitektoniskais risinājums visumā ir raksturīgs Pierīgas muižiņām.[1] Ēku ieskauj ainavu parks ar dažām reto koku sugām un nelielu upīti, pie muižas arī piemiņas akmens agronomam un vienam no Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes izveidotājiem un vadītājiem Paulim Lejiņam. Kādreizējo muižas piebraucamo ceļu rotā no ķieģeļiem mūrēti vārti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1745. gadā šo zemes īpašumu Rīgas patrimonālajā apgabalā ieguva virsmācītājs B. Depkins, pēc tam to mantoja Rīgas birģermeistars Depkins. 1795. gadā muižiņā saimniekoja D. Vīkens, 1806. gadā tirgotājs J. Portens, bet no 1808. līdz 1850. gadam publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis. Nākamās ziņas par muižas īpašniekiem ir tikai no 1909. gada, kad tā nonāca Aleksandra Grotenhjelma dzimtas īpašumā.

Pēc Pirmā pasaules kara muižā bija izvietojusies LU Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība "Rāmava". Pēc Otrā pasaules kara muižā izveidoja dzīvokļus, telpas sadalīja ar starpsienām un pakļāva nekontrolētām pārbūvēm. 80. gados muižā īsu brīdi atradās eksperimentālās saimniecības "Rāmava" kantoris. Pēc 1991. gada muiža nonāca Ķekavas pagasta pārziņā, bet trūkstot ieinteresētībai no pagasta puses, tika pamesta, izdemolēta un novesta līdz avārijas stāvoklim.

1998. gadā ar tiesas lēmumu un VKPAI atbalstu bijušo muižas kungu māju Ķekavas pagastam atsavināja un privatizēja. Sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2000. gadā sākās muižas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas veiksmīgi noslēdzās 2002. gadā un šobrīd tā ir viena no labāk saglabātajām Pārdaugavas muižiņu mājām. Tagad ēkā atrodas viesu nams un konferenču telpas.[2]

Senas kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J.Zilgalvis. Daugavas muižas 18gs.-20.gs.sākums. Rīga. 1998.
  2. «Ķekavas novada kultūras aģentūra — Arhitektūra, pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°53′20″N 24°09′29″E / 56.88889°N 24.15806°E / 56.88889; 24.15806