Rīgas "Dinamo" (1946—1995)
- Šis raksts ir par agrāko komandu. Par pašreizējo komandu skatīt rakstu Rīgas "Dinamo".
Dinamo | ||
![]() | ||
Pilsēta | ![]() | |
Dibināts | 1946 | |
Halle | Rīgas Sporta pils |
Rīgas Dinamo (pēc Latvijas neatkarības atgūšanas - HK Rīgas "Pārdaugava") bija hokeja meistarkomanda LPSR (PSRS) un Latvijā no 1946. līdz 1995. gadam. Komandas bāze atradās Rīgā un mājas spēles aizvadīja Rīgas Sporta pilī.
Par komandas dibināšanas brīdi tiek uzskatīts 1946. gads, kad Rīgas "Dinamo" (no 1949. gada Rīgas "Daugava") debitēja pirmajā PSRS čempionātā, kur sacentās ar 11 citām komandām, izcīnot ceturto vietu.
Ar mainīgām sekmēm komanda spēlēja PSRS augstākajā līgā līdz 1963. gadam. No 1964. līdz 1973. gadam komanda cīnijās PSRS otrās un trešās līgas turnīros. 1967. gadā "Daugava" bija 2. līgas pēdējā vietā un no priekšpēdējās vietas to šķīra 19 punkti (sezonas gūto un zaudēto vārtu starpība bija 115:204). Šajā laikā rezultatīvākais komandas spēlētājs bija Elmārs Bauris.[1]
"Dinamo"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Būtiskas pārmaiņas komandā notika 1968. gadā, kad LKP pirmais sekretārs Augusts Voss un MP priekšsēdētājs Vitālijs Rubenis nolēma, ka hokejs varētu būt reprezentatīvs sporta veids, kuru jāatbalsta. Klubu pārdēvēja atkal par Rīgas "Dinamo", no Maskavas uzaicināja jaunu un ambiciozu treneri V.Tihonovu, kurš bija apņēmies piecu gadu laikā komandu ievest augstākajā līgā. 1970. gadā Rīgā atklāja pirmo slēgto mākslīgā ledus arēnu — “Rīgas Sporta pili”, kas ievērojami uzlaboja sportistu treniņu apstākļus (līdz tam gan treniņi, gan spēles notika zem klajas debess). Kaut sportisti bija amatieri un katrs kur strādāja pamatdarbā, tika ieviests regulārs atalgojums par spēlēšanu klubā: 200-300 rubļu (plus 100 rubļu prēmija par uzvaru).
Tā kā laba līmeņa vietējo hokejistu bija maz, treneris sāka importēt spēlētājus no PSRS - te ieradās Vjačeslavs Nazarovs, Aleksandrs Klinšovs, Pjotrs Vorobjovs u.c. 70. gados komandā vidēji 12 spēlētāji bija no citurienes un tikai kādi 8 bija vietējie hokejisti. Komanda spēlēja tikai ar divām pilnībā nokomplektētām maiņām, pamatsastāvā iekļaujot arī talantīgākos juniorus (piemēram, 1973. gadā tobrīd tikai 16 gadus veco Helmutu Balderi). Tā kā spēlētāju deficīta dēļ nevarēja nokomplektēt pilnvērtīgu trešo maiņu, Tihonovs ieviesa spēli četrās maiņās - vienas spēcīgas vietā laukumā laida divas vājas īsākā laika posmā, - kas izrādījās ļoti veiksmīgi: spēles otrajā pusē hokejisti saglabāja vairāk spēku un spēlēja ātrāk par pretiniekiem. Vēl viens Tihonova jaunievedums bija kopīga spēļu videoierakstu analīze. Tika ieviesta strikta disciplīna, par treniņu kavēšanu un alkohola lietošanu pat ārpus treniņu procesa spēlētājus sodīja (piemēram, V.Hatuļevu pat padzina no kluba par dzeršanu, kaut viņš bija spēcīgākais aizsargs komandā). Leģendāras bija komandas ikvasaru sporta nometnes Kandavā, kur tie dzīvoja prom no ģimenēm kazarmu režīmā, tikai maksimāli trenējoties.
Jau 1968. gadā komanda izcīnīja 3. vietu otrajā līgā, bet 1969. gadā izcīnīja 1. vietu, pārceļoties uz pirmo līgu. 1972. gadā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 1. vietu pirmajā līgā - apsteidzot tuvākos pretiniekus par 20 punktiem, - un ieguva tiesības spēlēt PSRS augstākajā līgā. Šajā laikā slavenākā Rīgas "Dinamo" spēle notika 1977. gada 23. februārī, kad rīdzinieki pilnīgi negaidot Maskavā sensacionāli sagrāva titulēto armijas superklubu Maskavas "CSKA" (ЦСКА - Центральный Спортивный Клуб Армий). Savukārt H.Balderis šajā sezonā ar 36 spēlēs gūtiem 40 vārtiem un 23 piespēlēm tika atzīts par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Pēc šīs uzvaras V.Tihonovu uzaicināja par treneri uz CSKA, kur, iesaukts armijā, bija nu spiests spēlēt arī Balderis.
Kluba trenēšanu pārņēma tādi hokeja speciālisti kā Ēvalds Grabovskis, Vladimirs Jurzinovs, Pjotrs Vorobjovs. Klubs bija stabila augstākās līgas vidusmēra komanda, kas spēlēja labi organizētu hokeju, fiziskās sagatavotības un disciplīnas dēļ dažkārt spējot uzveikt meistarības ziņā krietni spēcīgākas komandas. Sezona vidēji tika beigta, atrodoties reitingā 4.-6. vietā. Par komandas labāko sniegumu uzskata 1987./1988. gada sezonu, kad tika izcīnītas PSRS hokeja čempionāta sudraba godalgas (čempionāta fināls bija tūlīt pēc ziemas olimpiskajām spēlēm, un liela daļa pretinieku komandu spēlētāju bija salīdzinoši sliktākā formā par rīdziniekiem), bet Rīgas “Dinamo” vārtsargs Vitālijs Samoilovs kļuva par olimpisko čempionu. Īpašu ievērību izpelnījās jaunais rīdzinieku vārtusargs Artūrs Irbe, kuru Jurzinovs ielika vārtos, lai ļautu atpūsties pēc olimpiādes pārgurušajam Samoilovam, taču izrādījās, ka "otrais numurs" nespēlē sliktāk par "pirmo".
1989.-1990. gadu sezonā, Rīgas "Dinamo", kopā ar citiem PSRS hokeja klubiem, Ziemeļamerikā aizvadīja super sēriju - spēlēs ar NHL klubiem (Rīgas komandas bilance 2-1-4). 1989. gada 19. septembrī savās mājās uzņēma Vašingtonas "Capitals" (1:2), 1990. gada 14. septembrī uzņēma Monreālas "Canadiens" (2:4).
Rīgas "Dinamo" PSRS čempionātā piedalījās līdz 1991. gadam, kad sabrūkot PSRS, tika dibināta NVS (Neatkarīgo Valstu Savienība), kurā Latvija neietilpa. Paralēli NVS čempionātam tika rīkots arī „Starpvalstu hokeja līgas čempionāts", kurā Rīgas "Dinamo" ar dažādiem nosaukumiem (HK "Rīga", "Rīga-Stars", HK "Pārdaugava") piedalījās līdz 1995. gadam, kad Rīgas "Dinamo" beidza pastāvēt. Pēcāk vēl ilgus gadus daudzi šīs komandas spēlētāji spēlēja Latvijas hokeja izlasē.
Komandas treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds, uzvārds | Periods |
---|---|
Jānis Dobelis | 1946. - 1949. |
Edgars Klāvs | 1949. - 1961. |
Anatolijs Jegorovs | 1961. - 1962. |
Georgijs Firsovs | 1962. - 1963. |
Staņislavs Motls | 1967. - 1968. |
Viktors Tihonovs | 1968. - 1977. |
Ēvalds Grabovskis | 1977. - 1980. |
Vladimirs Jurzinovs | 1980. - 1989. |
Ēvalds Grabovskis | 1989. - 1991. |
Jevgeņijs Banovs | 1992. |
Juris Reps | 1992. - 1994. |
Mihails Beskašnovs | 1994. - 1995. |
Leonīds Beresņevs | 1995. |
Komandas rezultāti PSRS čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apzīmējumi: GP = Aizvadītās spēles, W = uzvaras, L = zaudējumi, T = neizšķirti, Pts = punkti, GF = gūtie vārti, GA = zaudētie vārti
Season | GP | W | T | L | Pts | GF | GA | Vieta | Kauss un izslēgšanas spēles |
1946-47 | 3 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 9 | (2. "B" apakšgrupā) | - |
1946-47 | 3 | 2 | 1 | 0 | 5 | 9 | 2 | 4. (1. turnīrā par 4./7. vietu) | - |
1947-48 | 18 | 11 | 2 | 5 | 24 | 81 | 48 | 4. | - |
1948-49 | 18 | 8 | 3 | 7 | 19 | 55 | 53 | 6. | - |
1949-50 | 22 | 10 | 3 | 9 | 23 | 84 | 72 | 6. | - |
1950-51 | 5 | 0 | 1 | 4 | 1 | 13 | 25 | (6. vieta "B" apaksgrupā) | - |
1950-51 | 5 | 2 | 1 | 2 | 5 | 17 | 17 | 10. (4. turnīrā par 7./12. vietu) | Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Himik" (9:4) Kausa 1/8 fināls: Minskas "Spartak" (1:3) |
1951-52 | 6 | 3 | 1 | 2 | 7 | 24 | 9 | (2. vieta "B" apaksgrupā) | - |
1951-52 | 10 | 1 | 0 | 9 | 2 | 19 | 51 | 5. | Kausa 1/16 fināls: Tallinas "Spartak" (24:2) Kausa 1/8 fināls: Čeļabinskas "Dzeržiņec" (5:2) Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (0:6) |
1952-53 | 5 | 1 | 1 | 3 | 3 | 13 | 16 | (4. vieta "B" apaksgrupā) | - |
1952-53 | 7 | 6 | 0 | 1 | 12 | 59 | 18 | 10. (1. turnīrā par 10./17. vietu) | Kausa 1/16 fināls: Novosibirskas "Dinamo" (6:4) Kausa 1/8 fināls: Sverdlovskas "Dinamo" (6:0) Kausa 1/4 fināls: VVS MVO (2:5) |
1953-54 | 16 | 5 | 1 | 10 | 11 | 50 | 90 | 6. | Kausa 1/32 fināls: Rīgas Oficieru nams (11:4) Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Medik" (11:4) Kausa 1/8 fināls: Tallinas "Kalev" (30:2) Kausa 1/4 fināls: CDSA (2:5) |
1954-55 | 18 | 6 | 4 | 8 | 16 | 42 | 57 | 5. | Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Spartak" (4:3) Kausa 1/4 fināls: CSK MO (0:9) |
1955-56 | 28 | 14 | 2 | 12 | 30 | 99 | 100 | 6. | Kausa 1/32 fināls: Glazovas "Torpedo" (2:3) |
1956-57 | 30 | 8 | 5 | 17 | 21 | 67 | 80 | 12. | - |
1957-58 | 6 | 0 | 0 | 6 | 0 | 14 | 44 | (4. vieta "A" apakšgrupā) | - |
1957-58 | 28 | 5 | 1 | 22 | 11 | 61 | 135 | 16. (8. vieta turnīra par 9./16. vietu) | - |
1958-59 | ?? | ?? | ?? | ?? | ?? | ?? | ?? | 7. vieta otrajā divīzijā | - |
1959-60 | 25 | 0 | 1 | 24 | 1 | 43 | 169 | (6. vieta "B" apakšgrupā) | - |
1959-60 | 4 | 1 | 0 | 3 | 2 | 10 | 31 | 18. (3. vieta turnīrā par 16./18. vietu) | - |
1960-61 | 16 | 0 | 1 | 15 | 1 | 39 | 97 | (9. vieta "B" apakšgrupā) | - |
1960-61 | 18 | 2 | 3 | 13 | 7 | 46 | 84 | 19. (7. vieta turnīrā par 13./19. vietu) | Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Kirovec" (2:6, 2:6) |
1961-62 | 38 | 12 | 4 | 22 | 28 | 112 | 163 | 15. | - |
1962-63 | 19 | 4 | 2 | 13 | 10 | 46 | 98 | (18. pirmajā kārtā) | - |
1962-63 | 18 | 7 | 0 | 11 | 14 | 62 | 74 | 18. (8. turnīrā par 11./20. vietu) | - |
1963-64 | 40 | 14 | 7 | 19 | 35 | 158 | 163 | 8. vieta otrajā divīzijā | - |
1964-65 | 40 | 22 | 3 | 15 | 47 | 180 | 145 | 3. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā | - |
1965-66 | 48 | 23 | 8 | 17 | 54 | 185 | 152 | 6. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā | Kausa 1/32 fināls: Pavlovoposadas "Trud" (7:1) Kausa 1/16 fināls: Gorkijas "Torpedo-2" (6:5) Kausa 1/8 fināls: Novosibirskas "Sibirj" (7:5) Kausa 1/4 fināls: CSKA (3:15) |
1966-67 | 44 | 17 | 8 | 19 | 42 | 126 | 143 | 8. vieta otrajā divīzijā | Kausa 1/16 fināls: Maskavas "Spartak" (0:5) |
1967-68 | 44 | 6 | 3 | 35 | 15 | 115 | 204 | 12. vieta otrajā divīzijā | Kausa 1/16 fināls: Kuibiševas SKA (3:6) |
1968-69 | 40 | 22 | 4 | 14 | 48 | 132 | 106 | 3. vieta trešās divīzijas Rietumu zonā | Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Kristall" (7:4) Kausa 1/8 fināls: Gorkijas "Torpedo" (4:5) |
1969-70 | ?? | ?? | ?? | ?? | 83 | 316 | 85 | 1. vieta trešajā divīzijā Rietumu zonā | - |
1970-71 | 48 | 29 | 3 | 16 | 61 | 212 | 163 | 3. vieta otrajā divīzijā | Kausa 1/32 fināls: Ņižņijtagilas "Sputņik" (2:6) |
1971-72 | 48 | 28 | 8 | 12 | 64 | 229 | 148 | 3. vieta otrajā divīzijā | Kausa 1/16 fināls: Ukrainas komanda (10:1) Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Kriļja Sovetov" (3:1) Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (4:6) |
1972-73 | 46 | 42 | 2 | 2 | 86 | 336 | 135 | 1. vieta otrajā divīzijā | Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Dinamo" (7:4) Kausa 1/4 fināls: Čeļabinskas "Traktor"(2:4) |
1973-74 | 32 | 13 | 2 | 17 | 28 | 120 | 130 | 6. | Kausa 1/8 fināls: Maskavas “Dinamo” (1:5) |
1974-75 | 36 | 15 | 9 | 12 | 39 | 152 | 152 | 5. | - |
1975-76 | 36 | 16 | 5 | 15 | 37 | 122 | 118 | 6. | Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Kriļja Sovetov” (4:6) |
1976-77 | 36 | 17 | 7 | 12 | 41 | 133 | 126 | 4. | Kausa 1/4 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Spartak” (3:4) |
1977-78 | 36 | 13 | 8 | 15 | 34 | 118 | 135 | 6. | - |
1978-79 | 44 | 19 | 7 | 18 | 45 | 150 | 132 | 6. | Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Spartak” (6:3) Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Dinamo” (3:4) |
1979-80 | 44 | 16 | 4 | 24 | 36 | 134 | 162 | 8. | - |
1980-81 | 44 | 20 | 6 | 18 | 46 | 143 | 138 | (5. vieta 1. posmā) | - |
1980-81 | 5 | 2 | 0 | 3 | 4 | 15 | 19 | 5. (turnīrā par 1./6. vietu) | - |
1981-82 | 44 | 13 | 5 | 26 | 31 | 147 | 181 | (8. vieta 1. posmā) | - |
1981-82 | 12 | 2 | 1 | 9 | 5 | 45 | 63 | 8. (4. vieta turnīra par 5./8. vietu) | - |
1982-83 | 44 | 20 | 3 | 21 | 43 | 191 | 177 | (5. vieta 1. posmā) | - |
1982-83 | 12 | 7 | 2 | 3 | 16 | 49 | 35 | 5. (1.vieta turnīrā par 5./8. vietu) | - |
1983-84 | 44 | 17 | 8 | 19 | 42 | 146 | 172 | 8. | - |
1984-85 | 36 | 9 | 6 | 21 | 24 | 108 | 149 | (8. vieta pēc pirmajiem diviem posmiem) | - |
1984-85 | 16 | 9 | 3 | 4 | 21 | 62 | 47 | 7. (4. turnīrā par 4./8. vietu summā ar iepriekšējiem posmiem) | - |
1985-86 | 40 | 19 | 6 | 15 | 44 | 138 | 128 | 5. (divu posmu summā) | - |
1986-87 | 40 | 14 | 5 | 21 | 33 | 117 | 132 | 7. (divu posmu summā) | - |
1987-88 | 26 | 10 | 4 | 12 | 24 | 88 | 92 | (10. vieta pirmajā posmā) | Kausa 1/16 fināls: "Uricka SK" Kazaņa (7:4, 2:0) 1/8 fināls Gorkijas "Torpedo" (6:7, 3:4) |
1987-88 | 18 | 11 | 3 | 4 | 25 | 66 | 46 | 2. izslēgšnas spēlēs (3. vieta otrajā posmā) | Izslēgšanas spēles: 1/2 fināls Maskavas "Dinamo" (2:0, 3:5, 4:2) fināls CSKA (3:7, 2:1, 2:4, 2:5) |
1988-89 | 26 | 12 | 3 | 11 | 27 | 86 | 99 | (7. vieta pirmajā posmā) | - |
1988-89 | 36 | 13 | 3 | 20 | 29 | 93 | 121 | 6. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) | Līgas kausā 4. vieta priekšsacīkstēs |
1989-90 | 30 | 17 | 4 | 9 | 38 | 93 | 64 | (4. vieta pirmajā posmā) | - |
1989-90 | 48 | 26 | 7 | 15 | 59 | 148 | 117 | 4. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) | - |
1990-91 | 20 | 14 | 3 | 11 | 31 | 112 | 80 | (6. vieta pirmajā posmā) | - |
1990-91 | 46 | 25 | 5 | 16 | 55 | 187 | 138 | 5. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) | - |
1991-92 | 30 | 10 | 0 | 20 | 20 | 94 | 127 | 14. | - |
1992-93 | 20 | 12 | 2 | 6 | 26 | 66 | 51 | (2. vieta pirmā etapa otrajā zonā) | - |
1992-93 | 42 | 19 | 8 | 15 | 46 | 142 | 125 | (6. vieta otrajā posmā Rietumu konferencē) | Izslēgšanas spēles: 1/8 fināls Omskas "Avangard" (2:5, 3:5) |
1993-94 | 46 | 21 | 6 | 19 | 48 | 153 | 155 | 12. | - |
1994-95 | 52 | 14 | 4 | 34 | 32 | 99 | 168 | 14. vieta Rietumu zonā | - |
- No 1949. līdz 1958. komandas nosaukums bija Rīgas "Daugava"
- 1958.-1960. RVR
- 1960.-1967. Rīgas "Daugava"
- 1991. gada sezonas sākumā HK "Rīga"
- 1991.-1992. "Rīga Stars" un HK "Pārdaugava"
- 1993.-1995. HK "Pārdaugava"
- 1991./1992. gada sezona sākās kā PSRS čempionāts, bet vēlāk pēc PSRS sabrukuma tika pārdēvēta par NVS čempionātu. No 1992. līdz 1996. gadam tika aizvadītas spēles Starpvalstu hokeja līgā (pēdējā sezonā Latvijas komandas nespēlēja).
Rīgas Dinamo spēles pret NHL klubiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona | Pretinieks | Vārti | |
---|---|---|---|
1988 | Kalgari "Flames" | 2—2 | |
1988 | Edmontonas "Oilers" | 1—2 | |
1988 | Vankūveras "Canucks" | 1—6 | |
1988 | Losandželosas "Kings" | 5—3 | |
1989 | Čikāgas "Black Hawks" | 1—4 | |
1989 | Sentluisas "Blues" | 0—5 | |
1989 | Minesotas "North Stars" | 2—1 | |
1989 | Vašingtonas "Capitals" | 1—2 | |
1990 | Monreālas "Canadiens" | 2—4 |
Līderi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Punkti | Vārti | Rezultatīvas piespēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
Kluba spēlētāju rekordi PSRS augstākajā līgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Visvairāk gūto vārtu sezonā: Helmuts Balderis, 40 (1976.—77.)
- Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: Helmuts Balderis, 31 (1982.—83.)
- Visvairāk gūto punktu sezonā: Helmuts Balderis, 63 (1976.—77.)
- Visvairāk soda minūšu sezonā: Mihails Beskašnovs, 73 (1976.—77.)
- Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: Vjačeslavs Nazarovs, 25 (1978.—79.)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «LHF sveic dzimšanas dienā leģendāro hokeja spēlētāju Elmāru Bauri.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2010. gada 2. martā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|