Rīgas Danču klubs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas Danču klubs ir tautas deju klubs, kurā tiek dejotas horeogrāfiski neapdarinātas tautas dejas jeb danči, un tas darbojas Rīgā kopš 1988. gada

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Rīgas Danču kluba aizsākumu var uzskatīt 1988. gadu, kad folkloras draugu kopa Savieši katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja dančiem ar plašākas publikas iesaistīšanu.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot tradicionālo deju vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un māca dančus arī citiem.

Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus - 20. gs. sākuma.

Klubs nodarbojas arī ar deju izpēti, rekonstrukciju un deju mācību materiālu izdošanu. Vasarās tiek organizētas deju nometnes. Kopš 1996. gada Rīgas Danču klubu vada Valdis Putniņš.[1]

Kopš 2006. gada bez tradicionālajiem Rīgas Danču kluba pasākumiem notiek arī 3x3 danču vakari, kuros dančus spēlē grupas Iļģi mūziķe Ilga Reizniece un Andris Davidons.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Danču kluba kodolu veido ar folkloras kustību saistīti cilvēki, kas interesējas par Latvijas kultūru un vēsturi. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku.[1] Rīgas Danču klubs, tāpat kā citi danču klubi Latvijā un citās zemēs, ir atvērtas organizācijas un jebkurš interesants var nākt un piedalīties.

Muzikanti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Danču klubā tiek spēlēta dzīvā mūzika izmantojot tradicionālos tautas instrumentus. Izņemot 3x3 danču vakarus, muzikanti danču klubā spēlē balstoties uz brīvprātības principa, nesaņemot par to atlīdzību, bet spēlējot sava prieka pēc. Līdz ar to netiek veidota barjera starp muzikantu un dejotāju, jebkurš spēlēt gribošs dejotājs var pievienoties muzikantu rindām un arī muzikanti var iet padejot, ja atrodas kāds cits, kas spēlē.

Citi Latvijas danču klubi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Danču kluba popularitātei augot, arī citās Latvijas pilsētās ir izveidojušies danču klubi. Kopš 2006. gada aktīvi darbojas Cēsu danču klubs, 2007. gadā darbību uzsāka Jelgavas danču klubs, bet kopš 2008. gada pastāv Ventspils danču klubs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]