Rīgas Pasažieru stacija
| — Stacija — | |
|---|---|
 | |
  Rīgas Pasažieru stacija | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā |
Rīga—Jelgava Rīga—Krustpils Rīga—Lugaži |
| Atklāta | 1861. gadā |
| Stacijas tips | pasažieru |
| Arhitekts | V.Cipuļins, V.Kuzņecovs |
| Platformu skaits | 5 |
| Platformu tips | salas |
| Sliežu ceļi |
9 (neskaitot strupceļus, no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem) |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°EKoordinātas: 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E |
| Tuvākās stacijas |
Torņakalns (2,7 km) Zemitāni (4,6 km) Jāņavārti (5,7 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Vagonu parks (2,2 km) |
Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju, Rīgu-Pasažieru vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.
1885. gadā sākotnējā nelielā divstāvu ēka pārbūvēta un paplašināta. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1892. gadā Rīga I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena Nord—Express satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.
Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās Pirmais pasaules karš.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord Express satiksmi posmā Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava — Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.
1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.[1]
2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "Origo" ēku.[1]
2019. gadā paredzēts sākt Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus paveikt 2021. – 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro.[2] Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu "objekts 100", kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.[3]
Vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
- Rīga—Aizkraukle (elektrovilciens)
- Rīga—Aglona (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
- Rīga—Carnikava (elektrovilciens)
- Rīga—Cēsis (dīzeļvilciena ekspreša reiss darba dienās)
- Rīga—Daugavpils (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu)
- Rīga—Dobele (dīzeļvilciens)
- Rīga—Dubulti (elektrovilciens)
- Rīga—Gomeļa (bezpārsēšanās vagons noteiktos datumos)
- Rīga—Gulbene (dažas reizes gadā pēc atsevišķa rīkojuma)
- Rīga—Jelgava (elektrovilciens)
- Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)[4]
- Rīga—Krustpils (dīzeļvilciens)
- Rīga—Ķemeri (elektrovilciens)
- Rīga—Lielvārde (elektrovilciens)
- Rīga—Liepāja (dīzeļvilciens vienreiz nedēļā)
- Rīga—Līvāni (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
- Rīga—Madona (dīzeļvilciens piektdienās (turp), sestdienās (atpakaļ) un svētdienās (turp un atpakaļ))
- Rīga—Maskava (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu)
- Rīga—Minska (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)[5]
- Rīga—Ogre (elektrovilciens)
- Rīga—Pēterburga (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu)
- Rīga—Rēzekne II (dīzeļvilciens; + vienreiz brīvdienā dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
- Rīga—Saulkrasti (elektrovilciens)
- Rīga—Sigulda (dīzeļvilciens)
- Rīga—Skulte (elektrovilciens)
- Rīga—Sloka (elektrovilciens)
- Rīga—Tukums I (elektrovilciens)
- Rīga—Tukums II (elektrovilciens)
- Rīga—Valga (dīzeļvilciens, vilcieniem Nr.668/667 Rīga—Valga—Rīga tiek pievienots komforta klases vagons)
- Rīga—Valmiera (dīzeļvilciens)
- Rīga—Vitebska (bezpārsēšanās vagons pēc atsevišķa Baltkrievijas dzelzceļa rīkojuma)
- Rīga—Zilupe (dīzeļvilciens).
Stacijas parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Torņakalna parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
- A parks — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
- B parks — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.
Galvenais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.
Tehniskais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas—Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas Jāņavārtu pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas Vagonu parka pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
- B parks — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
- C parks — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
- D parks — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
- E parks — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Sliežu ceļu izvērsums Torņakalna virzienā
Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Stacijas laukums Rīgā
Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Elektrovilciens pie perona
Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Sliežu ceļu izvērsums Šķirotavas virzienā
Stacijas pulksteņa augšdaļa
Dīzeļvilcieni DR1A
Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Sniegtīris
Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
Vēsturiski attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms 2. pasaules kara)
Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Rīgas Pasažieru stacija Riga I nacistu okupācijas laikā (1944)
Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās
- История рижского центрального вокзала (krieviski)
- Чемоданное настроение (veci Rīgas stacijas attēli). (krieviski)
- Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)
- Rīga Pasažieru
- Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Pasažieru stacija |
- ↑ 1,0 1,1 Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.
- ↑ Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO edzl.lv 2018. gada 22. augustā
- ↑ «Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā». www.lsm.lv (latviešu). 2019. gada 11. februārī. Skatīts: 2020-10-19.
- ↑ Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku
- ↑ Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā[novecojusi saite]
| ||||||
| ||||||
| ||||||