Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija
— Stacija —
	Centrālās stacijas ēka. ; Skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas, ; 2008. gada aprīlī
	Rīgas Pasažieru stacija
Pamatinformācija
Līnijā	Rīga—Jelgava ; Rīga—Krustpils ; Rīga—Lugaži
Atklāta	1861. gadā
Stacijas tips	pasažieru
Arhitekts	V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
Platformu skaits	5
Platformu tips	salas
Sliežu ceļi	9 (neskaitot strupceļus,; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
Atrašanās vieta
Koordinātas	56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°EKoordinātas: 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E
Tuvākās stacijas	Torņakalns (3 km) ; Zemitāni (4 km); Jāņavārti (4 km)
Tuvākie p. p., ; c. p. un i. p.	Vagonu parks (2 km)

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas stacija, 1861. gads

Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.

Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.

Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).

Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.

Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā

Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī

Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas). 1858. gada 8. maijā pie Rīgas biržas sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim Marijas ielas tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora Aleksandra Suvorova simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus pilsētas nocietinājuma līnijas, ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.

1872. gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Bolderāja atklāšanas pie Zemgales tilta ierīkoja staciju Rīga II kā galastaciju arī Rīgas—Jelgavas līnijas vilcieniem. Kad 1877. gadā atklāja satiksmi Tukuma virzienā (sākumā līdz Majoriem) un uzbūvēja otru sliežu ceļu, stacija Rīga II ieguva Rīgas-Tukuma dzelzceļa stacijas nosaukumu.

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un perona jumts pār tiem. 1884. gadā pēc Heinriha Šēla projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1892. gadā no dzelzceļa stacijas Rīga I atklāja pasažieru satiksmi Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāja ātrvilciena Nord—Express satiksmi no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļus pacēla virs Rīgas centrālajām ielām, un uzbūvēja jauno dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord-Express satiksmi posmā Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava — Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.^[1]

2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "Origo" ēku.^[1]

2019. gadā sāka Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro.^[2] Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu "objekts 100", kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.^[3]

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar Rail Baltica būvniecības uzsākšanu. 5. ceļš pārveidots par strupceļu.

Vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:

Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)

Rīga—Aizkraukle (elektrovilciens)
Rīga—Aglona (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
Rīga—Carnikava (elektrovilciens)
Rīga—Daugavpils (dīzeļvilciens)
Rīga—Dobele (dīzeļvilciens)
Rīga—Dubulti (elektrovilciens)
Rīga—Gulbene (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
Rīga—Indra (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
Rīga—Jelgava (elektrovilciens)
Rīga—Krāslava (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu^[4])
Rīga—Krustpils (dīzeļvilciens)
Rīga—Ķemeri (elektrovilciens)
Rīga—Lielvārde (elektrovilciens)
Rīga—Liepāja (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
Rīga—Līvāni (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
Rīga—Madona (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
Rīga—Ogre (elektrovilciens)
Rīga—Rēzekne II (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
Rīga—Saulkrasti (elektrovilciens)
Rīga—Sigulda (dīzeļvilciens)
Rīga—Skulte (elektrovilciens)
Rīga—Sloka (elektrovilciens)
Rīga—Tukums I (elektrovilciens)
Rīga—Tukums II (elektrovilciens)
Rīga—Valga (dīzeļvilciens)
Rīga—Valmiera (dīzeļvilciens)
Rīga—Zilupe (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus koronavīrusa pandēmijas (vēlāk arī starptautiskās situācijas) dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.^[5] Vienīgais starptautiskais vilciens no Rīgas ir dīzeļvilciens Rīga—Valga.

Stacijas parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņakalna parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Torņakalns (stacija)

Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:

A parks — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
B parks — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

Galvenais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

Tehniskais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas Jāņavārtu pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas Vagonu parka pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:

B parks — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
C parks — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
D parks — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
E parks — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Sliežu ceļu izvērsums Torņakalna virzienā
Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Stacijas laukums Rīgā
Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Elektrovilciens pie perona
Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Sliežu ceļu izvērsums Šķirotavas virzienā
Stacijas pulksteņa augšdaļa
Dīzeļvilcieni DR1A
Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Sniegtīris
Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda

Vēsturiski attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Rīgas Pasažieru stacija Riga I nacistu okupācijas laikā (1944)
Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)