Rīgas Mežaparka baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mežaparka baznīca
Rīgas Mežaparka baznīca pēc 1930. gada.jpg
Rīgas Mežaparka baznīca pēc pārbūves 20. gadsimta 30. gados
Mežaparka baznīca (Rīga)
Mežaparka baznīca
Mežaparka baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Ezermalas iela 28, Rīga, Latvija
Koordinātas 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E / 57.0023778; 24.1731861Koordinātas: 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E / 57.0023778; 24.1731861
Piederība konfesijai Luterisms
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Eduards Kupfers
Celtniecības beigas 1919
Oficiālais nosaukums: Kulta celtne
Aizsardzības numurs 8143
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Rīgas Mežaparka Evaņģēliski luteriskā baznīca[P 1] ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ezermalas ielā 28, Rīgā, Latvijā. Baznīcā darbojas Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze. Mūsdienās vienīgā baznīca Mežaparkā un mazākā baznīca Rīgā ar 80 sēdvietām.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji baznīcas ēka tikusi celta kā Mežaparka elektrostacija (1904),[2] bet pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrības tīklam[2] te atradusies zirgu noliktava. Bijusi Grāvju muižas saimniecības ēka.[1]

1911. gadā zemes gabalu iegādājušā uzņēmuma "Būvbiedrība" vadītājs ierosināja ēkas pārbūvēšanu par kapelu.[2] Iespējams, kapelas projekta autors ir Eduards Kupfers.[1] 1919. gada 31. janvārī kapela tika iesvētīta. Tika nosaukta par Gustava Ādolfa kapelu, presē tikusi saukta arī par Waldkapelle.[1] 20. gadsimta 20. gados notika baznīcas pārbūve, pēc kuras sēdvietu skaits tajā sasniedza 80. Šādā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām.[1] Taisnstūrveida plāna ķieģeļmūra vienjoma celtne.[1]

Sākotnēji dievkalpojumi notikuši vācu valodā, jo lielākais vairākums Mežaparkā dzīvojušo bija vācieši.[2] 20. gadsimta 30. gados tika sākti dievkalpojumi latviešu valodā (vienu—divas reizes mēnesī).[2] Dažus gadus pirms Otrā pasaules kara tika nolemts latviešu draudzei būvēt atsevišķu baznīcu, bet šo ieceri iztraucēja karš.[2] 1970. gadā noticis ugunsgrēks.[2]

Latviešu draudzes mācītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Edgars Rumba (1937-1940)
  • Edmunds Šmits un Leons Čuibe
  • Leons Taivāns (1946-1965)
  • Romāns Auseklis Vanags (1965-1969)
  • Roberts Emīls Feldmanis (1969-1999)
  • Rolands Eimanis (no 1998)
  • Ilmārs Rubenis (no 2004)[4]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sastopamie nosaukumi: Gustava Ādolfa kapela,[1] Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca,[2] Mežaparka Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 236.—243. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca». Citariga.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
  3. «Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
  4. Mežaparka draudzes mācītāji

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]