Rīgas Valsts tehnikums

Vikipēdijas lapa

Rīgas Valsts tehnikums


Rīgas Valsts tehnikuma vecais korpuss (bijusī Nikolaja ģimnāzija)
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināta 1919
Atrašanās vieta Rīga, Kr. Valdemāra iela 1c
Tips tehnikums
Rektors Dagnija Vanaga
Mājaslapa rvt.lv
Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi)

Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā. Šī mācību iestāde dibināta 1919. gada 29. decembrī.[1] Rīgas Valsts tehnikumā var iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši profesiju standartiem un esošajām kvalifikācijas prasībām.

RVT mācās vairāk nekā 2500 audzēkņu. Tehnikumā ir deviņas nodaļas un četras struktūrvienības reģionos. Tehnikumu absolvējuši vairāk nekā 35000 speciālisti.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1802. gada Krievijas Impērijas izglītības reformas Rīgas Ķeizarisko liceju Pils laukumā pārveidoja par Vidzemes guberņas ģimnāziju. 1890. gadā to pārdēvēja par Nikolaja I ģimnāziju un pārvietoja uz 1891. gadā pabeigto ēku tagadējā Kr. Valdemāra ielā 1c, kur pēc Pirmā pasaules kara ierīkoja Rīgas Valsts tehnikumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 21. oktobrī Rīgā atvēra Būvtehniskās sabiedrības tehnikumu ar 240 audzēkņiem. Būvtehniskās sabiedrības valde lūdza Latvijas valdību pārņemt tehnikumu valsts apgādē. Izglītības ministrija 1919. gada 24. augustā nodeva Būvtehniskajai sabiedrībai bijušās Nikolaja ģimnāzijas telpas Krišjāņa Valdemāra (toreiz Nikolaja) ielā 1c, piešķirot arī nepieciešamos līdzekļus. Būvtehniskā sabiedrība saveda kārtībā okupācijas karaspēku noplicināto un izdemolēto trīsstāvīgo ķieģeļu ēku, kas pēc arhitekta A. Kīzelbaša projekta celta 1891. gadā (1935. gadā ēkai uzcelta piebūve, kas vērsta uz Noliktavas ielu,1970. gadā – jauno laboratoriju korpusu un vēlāk sporta zāli.

Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī tika pieņemts lēmums atvērt tehnisko vidusskolu kā valsts mācību iestādi. Darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu – elektrotehnikas nodaļas, nedaudz vēlāk – arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā tehnikumā nomainīja administrāciju, daļēji arī mācību programmas, spītējot kara laika grūtībām, mācības tika turpinātas – audzēkņu skaits pārsniedza tūkstoti. Pēc kara 1945. gadā tehnikumu pārdēvēja par „Rīgas industriālo politehnikumu”. Nosaukumu „Rīgas Valsts tehnikums” atjaunoja 1991. gada 30. augustā. Pēdējos gados uzcelts Praktisko mācību centrs ar mūsdienīgām iekārtām, renovēta sporta zāle un 1974. gadā celtā laboratorijas ēka.

Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Ozoliņš
  • Ansis Grīnbergs,
  • Ādolfs Vickopfs
  • Dainis Markuss (no 1991. gada)
  • Dagnija Vanaga (no 2012. gada)

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Auto nodaļa
  • Datorikas nodaļa
  • Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļa
  • Dzelzceļa nodaļa
  • Enerģētikas nodaļa
  • Kokapstrādes nodaļa
  • Komercdarbības nodaļa
  • Ķīmijas tehnoloģijas nodaļa
  • Mašīnbūves nodaļa

Absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1940. gadam tehnikumu absolvēja 1505 audzēkņi, daudzi turpinājuši izglītību augstākajās mācību iestādēs, kļuvuši par uzņēmējiem, rūpniekiem, izciliem tautsaimniecības, zinātnes, kultūras darbiniekiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]