Rīgas Valsts tehnikums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rīgas Valsts tehnikums

Riga, K. Valdamara iela (vlevo).jpg
Rīgas Valsts tehnikuma vecais korpuss (bijusī Nikolaja ģimnāzija)
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināta 1919
Atrašanās vieta Rīga, Kr. Valdemāra iela 1c
Tips tehnikums
Rektors Dagnija Vanaga
Mājaslapa RVT.lv
Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi)

Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā. Šī mācību iestāde dibināta 1919. gada 29. decembrī.[1] Rīgas Valsts tehnikumā var iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši profesiju standartiem un esošajām kvalifikācijas prasībām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1802. gada Krievijas impērijas izglītības reformas Rīgas Ķeizarisko liceju Pils laukumā pārveidoja par Vidzemes guberņas ģimnāziju. 1890. gadā to pārdēvēja par Nikolaja I ģimnāziju un pārvietoja uz 1891. gadā pabeigto ēku tagadējā Kr. Valdemāra ielā 1c, kur pēc Pirmā pasaules kara ierīkoja Rīgas Valsts tehnikumu.

Tehnikuma  pirmsākumi meklējami laika posmā pirms Pirmā pasaules kara, kad līdz ar zemkopības un rūpniecības attīstību radās aizvien lielāks pieprasījums pēc speciālistiem ar vidējo tehnisko izglītību. Rīgā atvēra Būvtehniskās sabiedrības tehnikumu, kas ar 240 audzēkņiem 1918.gada 21.oktobrī uzsāka mācības. Būvtehniskās sabiedrības valde lūdza Latvijas valdību pārņemt tehnikumu valsts apgādē. Izglītības ministrija 1919. gada 24.augustā nodeva Būvtehniskajai sabiedrībai bijušās Nikolaja ģimnāzijas telpas Krišjāņa Valdemāra (toreiz Nikolaja) ielā 1c, piešķirot arī nepieciešamos līdzekļus. Būvtehniskā sabiedrība saveda kārtībā okupācijas karaspēku noplicināto un izdemolēto trīsstāvīgo ķieģeļu ēku, kas pēc arhitekta A. Kīzelbaša projekta celta 1891. gadā (1935. gadā ēkai uzcelta piebūve, kas vērsta uz Noliktavas ielu,1970. gadā – jauno laboratoriju korpusu un vēlāk sporta zāli. Par savu pirmo direktoru pedagogu saime vienbalsīgi ievēlēja tehnikuma iniciatoru Jāni Ozoliņu. Vēlākus gadus par direktoru ievēlēja Ansi Grīnbergu. Nozīmīgs bija direktora Ādolfa Vickopfa un no 1991.gada Daiņa Markusa ieguldījums. No 2012.gada direktore ir Dagnija Vanaga.

Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī tika pieņemts lēmums atvērt tehnisko vidusskolu kā valsts mācību iestādi. Darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu – elektrotehnikas nodaļas, nedaudz vēlāk – arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa.

Līdz 1940. gadam tehnikumu absolvēja 1505 audzēkņi, daudzi turpinājuši izglītību augstākajās mācību iestādēs, kļuvuši par uzņēmējiem, rūpniekiem, izciliem tautsaimniecības, zinātnes, kultūras darbiniekiem. Latviju pasaulē pazīstamu darījuši leģendāri cilvēki: komandkapteinis Hugo Legzdiņš - 1924. gada Mehānikas nodaļas absolvents - Latvijas Kara flotes virsnieks, ar diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvotais zemūdenes ”Ronis” komandieris. Gadu vēlāk to pašu nodaļu absolvēja pazīstamais lidmašīnu konstruktors un būvētājs Kārlis Irbītis. Trīsdesmitajos gados RVT mācījušies pazīstamais dizainists Teofīls Dreimanis un slavenais Venecuēlas ”džungļu valdnieks” Aleksandrs Laime. Daudzi absolventi otrā pasaules kara laikā aizbrauca uz citām valstīm un tur sekmīgi darbojas dažādās jomās.

RVT darbību pārtrauca padomju okupācija - 1940. gada jūnijā tehnikumā nomainīja administrāciju, daļēji arī mācību programmas. Smags, sarežģīts bija arī vācu okupācijas periods (1941 – 1944). Taču, spītējot kara laika grūtībām, mācības tika turpinātas – audzēkņu skaits pārsniedza tūkstoti. Pēc kara 1945.gadā tehnikumu pārdēvēja par „Rīgas industriālo politehnikumu” Nosaukumu „Rīgas Valsts tehnikums” atjaunoja 1991. 30.augustā.

Vērtīgu ceļamaizi tālākai izglītībai, raženam zinātniskajam, kultūras un valsts darbam tehnikumā guvuši daudzi pēckara RVT absolventi: Latvijas  ekspremjers Valdis Birkavs, RTU rektors LZA akadēmiķis Egons Lavendelis, LZA akadēmiķi Gunārs Čipēns, Uldis Viesturs un Mārtiņš Kalniņš, LMA rektors Valdis Dišlers, LLA rekotors Olģerts Ozols, deviņpadsmit zinātņu doktori, izcilā TTT basketboliste Skaidrīte Smildziņa – Budovska, būvsabiedrības „ RBSSKALS”  vadītājs Māris Saukāns, ministri - Māris Vītols, Dzintars Rasnačs, Ainārs Šlesers, Ēriks Jekabsons, Jānis Janovskis.

RVT mācās vairāk nekā 2500 audzēkņu. Tehnikumā ir deviņas nodaļas un četras struktūrvienības reģionos. Tehnikumu 95 gadu laikā absolvējuši 34564 speciālisti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]