Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā.

Krievijas cara Pētera I piemineklis Rīgā (1910-1917), kas uzstādīts par godu Rīgas kapitulācijas 200. gadadienai un ķeizara Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910).

Šis raksts ir par 1709.-1710. gada Rīgas aplenkumu. Par citām jēdziena Rīgas aplenkums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā ilga astoņus mēnešus no 1709. gada 3. novembra līdz 1710. gada 3. jūlijam.

Aplenkuma norise

Rīgas aplenkums un priekšpilsētu šturmēšana (1710).

Tūlīt pēc uzvaras Poltavas kaujā 1709. gada jūlijā Pēteris I nekavējoties virzīja savas armijas uz labi nocietināto Rīgas pilsētu, kas tajā laikā bija galvenā Zviedrijas osta un stiprākais atbalsta punkts Baltijas jūras austrumu krastā. Pilsētas aizstāvēšanu vadīja zviedru ģenerālis Nils Štrombergs.

Krievu karaspēks sasniedza Rīgu 1709. gada 3. novembrī un uzsāka vienlaicīgu Rīgas un Daugavgrīvas cietokšņu aplenkumu. Bolderājā un Mangaļsalā krievi uzcēla skanstis, ar to pilnībā pārtraucot Daugavgrīvas cietokšņa apgādi. Aplenkuma sākumā pirmos lielgabala šāviņus uz Vecrīgu esot izšāvis Krievijas cars Pēteris I, kas 1786. gada sienas gleznojumā vēl tagad apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.

Ilgais aplenkums beidzās tikai pēc tam, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta Vecrīgas apbūve, arī Doma baznīcas jumts. Dreiliņmuižā (vācu: Dreylingshof) krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. - 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni. Šeit 1710. gada 3. jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu labprātīga padošanās Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas.

1710. gada 19. augustā mēra un bada novājinātajam zviedru garnizonam tika dotas tiesības ņemt līdzi šautenes un mūzikas pavadībā, ar attītiem karogiem iziet no cietokšņa un doties uz Pērnavu. Zviedrija zaudēja savu galveno ostu Baltijas jūras austrumu krastā un vienu no stiprākajiem cietokšņiem.

Pēc krievu karaspēka ierašanās Vidzemē un pēc tam arī Kurzemē sākās lielākā mēra epidēmija Latvijas vēsturē (Lielais mēris), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda lībiešu valoda Vidzemē.