Rīgas cirks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas cirks
Rīgas cirks
Rīgas cirks 1911. gadā
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Merķeļa iela 4, Rīga, Latvija
Pabeigta 1888. gada 29. decembrī
Celtniecība
Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis
Mājaslapa
www.cirks.lv
Oficiālais nosaukums: Cirks
Aizsardzības numurs 7637
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra

Rīgas cirks ir cirks, kas atrodas Rīgā, Merķeļa ielā 4. Cirks tika atklāts 1888. gada 29. decembrī Rīgā. Tā ir viena no vecākajām cirka ēkām Eiropā un vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs. Cirks ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Cirka izrādēs piedalās kā dažādu valstu viesmākslinieki, tā arī Latvijas cirka mākslinieki. 2016. gada februārī drošības apsvērumu dēļ cirks tika slēgts, bet pēc ēkas fasādes nostiprināšanas darbiem[1] cirks atkal tika atvērts publisku pasākumu norisei 2018.gada septembrī.[2] Pēc savvaļas dzīvnieku aizliegšanas[3] Rīgas cirka telpas tiek izmantotas arī koncertu, izstāžu[4], teātra izrāžu[5] un citu kultūras norišu[6] organizēšanai, atspoguļojot stratēģisku ēkas pārveidi par daudznozaru mākslas centru .[7][8] Ēkā arī joprojām norisinās cirka izrādes[9].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1864. gadā tika uzcelta pirmā pagaidu koka cirka ēka, kur vasaras sezonās ar savām izrādēm uzstājas cirka mākslinieki no Eiropas. Aizvien biežāk izrāžu programmiņās starp viesmāksliniekiem parādījās arī vietējo mākslinieku uzvārdi. Cirka pagaidu ēka tika uzcelta 1874. gadā, un tā atradās iepretim Vērmanes dārzam. Tolaik Rīgas cirks bija vienīgais ceļojošais cirks Baltijā.[10]

1878. gadā zirgu dresētājs Alberts Salamonskis nopirka zemesgabalu tagadējā G. Merķeļa ielā, kur ik vasaru tika uzslieta cirka telts. 1888. gadā Rīgas cirka īpašnieks nolēma celt patstāvīgu cirka ēku, ko dēvēja par Salamonska cirku. 1899. gadā Rīgas cirka arēnā uzstājās pirmais latviešu cirka mākslinieks – spēka žonglieris Trofims Meiers.[10]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rīgas cirku nacionalizēja. Cirka dibinātāja Salamonska vārds tika saglabāts līdz 1940. gada 31. oktobrim, kad rīkojums noteica iestādi pārdēvēt par Latvijas PSR Valsts cirku.

1986. gadā Rīgas cirku atzina par Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, bet Kultūras ministrija 2003. gada 11. novembrī veica grozījumus Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kur Rīgas cirka ēku atzina par Valsts nozīmes Arhitektūras pieminekli.

2016. gada 6. janvārī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums[11], ar kuru izbeigta vairāk nekā 20 gadus ilgusī tiesvedība jautājumā par Rīgas cirka ēkas īpašumtiesībām, un nams Rīgā, Merķeļa ielā 4 reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas (KM) personā. 2016. gada februārī tika paziņots par cirka ēkas slēgšanu drošības apsvērumu dēļ, bet publiskiem pasākumiem tā atkal tika atvērta 2018. gada septembrī[2]. 2017. gada 28. aprīlī darbu uzsāka jauna Rīgas cirka vadība[12]. Neilgu laiku pēc savvaļas dzīvnieku aizliegšanas atrakcijās un cirka izrādēs[3] tika prezentēts jaunais Rīgas cirka tēls un nākotnes stratēģiskie darbības virzieni. Par sezonas pirmo izrādi 2017. gada decembrī tika izvēlētaToma Monktona izrāde "Tikai kauliņi".[13]

Paralēli izrāžu organizēšanai 2017. gada 9. decembrī tika uzsāktas Rīgas cirka skolas brīvā laika nodarbības gan pieaugušajiem, gan bērniem.[14] Ar mērķi veicināt jaunradi nozarē 2018. augustā darbu uzsāka starptautiska mākslinieku rezidenču programma, kas paredzēta gan cirka, gan citu jomu māksliniekiem.[15]

Cirka ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cirka ēkas arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Būvdarbi tika uzsākti 1888. gada 26. septembrī. Pirmo sezonu Rīgas cirks sāka 1888. gada 29. decembrī, kad jaunajā mūra namā ar oriģinālo, apaļo kupola konstrukciju noritēja pirmā cirka izrāde. Kupola konstrukcija veidota no trīs kopā savienotām dzelzceļa sliedēm, kas balsta 16 kolonnas. Kupols spējīgs izturēt lielas slodzes – tas ir konstruēts tā, lai tajā varētu kārt gaisa akrobātikas ierīces.

2016. gada 6. janvārī ēka nokļuva Kultūras ministrijas īpašumā [11] un pēc apsekošanas SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%.[16] Ēka uz laiku tika slēgta publiskiem pasākumiem, lai veiktu bīstamības novēršanas pasākumus.

Līdz 2018. gada vasarai tika veikta Rīgas cirka ēkas fasādes konservācija, pēc kuras ēka tika atzīta par drošu publiskiem pasākumiem.[17]

Nākotnē tiek plānoti ievērojami ēkas renovācijas darbi. Pēc starptautiska metu konkursa organizēšanas[18] godalgas ieguva divi arhitektu biroji.[19] Veicot ilgstošas pārrunu procedūras, nākotnes vīzijas realizēšanai tika izvēlēts arhitektu birojs SIA F.L.Tadao & Lukševics[20]. Pirmo projekta kārtu plānots uzsākt 2020. gada nogalē.[21]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rīgas cirks sola krāsainu sezonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  2. 2,0 2,1 «Laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT atklās ar krāšņu programmu Rīgas cirka ēkā». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  3. 3,0 3,1 lvportals.lv. «Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  4. «Amanda Ziemele izstādē «Zivs ar kājām» reflektē par notikumu pirms 365 miljoniem gadu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  5. «Rīgas cirka telpās darbību uzsāk jauno teātra mākslinieku trupa KVADRIFRONS». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  6. DELFI Kultūra. «Rīgas cirka arēnā ar unikālu konceptkabarē šovu uzstāsies apvienība no Zviedrijas». delfi.lv (latviešu), 2019-04-04. Skatīts: 2019-07-30.
  7. «Rīgas cirks maina saturu un formu». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  8. «Par mums». Rīgas cirks (lv-LV). Skatīts: 2019-07-30.
  9. «Izrāde inTarsi». Rīgas cirks (lv-LV). 2019-05-03. Skatīts: 2019-07-30.
  10. 10,0 10,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 220. lpp.
  11. 11,0 11,1 «Valdība piešķir 349 676 eiro Rīgas cirka ēkas fasādes sakārtošanai». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  12. «Rīgas cirku turpmāk vadīs viena no fonda «Viegli» dibinātājām Ināra Kehre». TVNET (latviešu). 2017-03-16. Skatīts: 2019-07-30.
  13. «Ar Toma Monktona virtuozo klaunādi Tikai kauliņi decembrī tiks atklāta Rīgas cirka sezona». www.diena.lv. Skatīts: 2019-07-30.
  14. «Sākas Rīgas cirka skolas nodarbības bērniem un pieaugušajiem». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  15. «Rezidenču programma». Rīgas cirks (lv-LV). Skatīts: 2019-07-30.
  16. «Rīgas cirka fasādes sakārtošanai atvēl teju 350 tūkstošus eiro». www.diena.lv. Skatīts: 2019-07-30.
  17. «Rīgas cirka brūkošā fasāde nostiprināta; ēkā izrādes varētu notikt decembrī». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  18. «Izsludina metu konkursu Rīgas cirka rekonstrukcijai; investēs 3 miljonus eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  19. «Rīgas cirka metu konkursā par labākajiem atzīti divi darbi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  20. «VIDEO: Ielūkojies, kā tuvākajā nākotnē varētu mainīties Rīgas Cirks». skaties.lv. Skatīts: 2019-07-30.
  21. «Rīgas cirka ēka pārtaps. Darbi sāksies 2020.gadā». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2019-07-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]