Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka
| Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka | |
|---|---|
| |
  Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka | |
| Koordinātas: 56°56′52″N 24°6′55″E / 56.94778°N 24.11528°EKoordinātas: 56°56′52″N 24°6′55″E / 56.94778°N 24.11528°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija |
| Adrese | Aspazijas bulvāris 5, Rīga |
| Apkaime | Centra apkaime |
| Statuss | Daļēji ekspluatācijā |
| Celtniecība | 1902–1904 |
| Pamatakmens | 1902 |
| Pabeigts | 1904 |
| Atvērts | 1904 |
| Ekspluatācijā no: | 1904. gada |
| Rekonstrukcija | 1929, 1944 (pēc ugunsgrēka), 1970. gadi |
| Pielietojums | Izglītības iestāde (LU fakultātes) |
| Stāvu skaits | 5 |
| Izmaksas | ≈500 000 rubļu (1902–1904) |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | L. Novikovs |
| Arhitektu birojs (i) | Galvenās pasta un telegrāfa pārvalde (Sanktpēterburga) |
| Projekta vadītājs (i) | J. Pfeiffers, V. Lunskis |
| Attīstītājs (i) | Krievijas Impērija |
| Īpašnieks (i) | Latvijas Universitāte |
| Pārvaldnieks (i) | Latvijas Universitāte |
Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka ir ēka Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, kas celta no 1902. gada līdz 1904. gadam kā Krievijas Impērijas pasta iestāde. Šobrīd ēkā darbojas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte un Humanitāro zinātņu fakultāte. Ēka būvēta eklektiskā stilā un ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem Rīgā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Celtniecība un sākotnējais periods
[labot | labot pirmkodu]No 1902. gada līdz 1904. gadam ēka tika uzcelta kā Rīgas Galvenā pasta ēka, izmaksājot gandrīz 500 000 rubļu[1] – tolaik ievērojamu summu. Projekta autors L. Novikovs – Galvenās pasta un telegrāfa pārvaldes (Sanktpēterburga) civilinženieris un arhitekts. Būvdarbus uzraudzīja Rīgas arhitekts J. Pfeiffers, pēc viņa nāves – provinces arhitekts Vladimirs Lunskis.[2]
Pasta un telegrāfa ēka tika celta linu tirgus vietā.[1] Pirms ēkas celtniecības šajā vietā atradās linu tirgus – svarīgs komercijas centrs 19. gadsimta beigu Rīgā. Lai uzsāktu pasta ēkas celtniecību, tirgus iekārtas tika nojauktas un tirgotāji pārcelti citur.
Teritorijas vēsture pirms celtniecības
[labot | labot pirmkodu]Līdz 1857. gadam visa teritorija, kur tagad atrodas Aspazijas bulvāris, bija daļa no Rīgas militārās aizsardzības sistēmas ar 280 metru platu aizsargzonu, kurā bija aizliegts celt jebkādas ēkas. 1857. gadā Krievijas Impērijas valdība atcēla Rīgas iekšpilsētas aizsardzības statusu un apstiprināja nocietinājumu nojaukšanas plānu. 1858. gadā tika izveidots Teātra bulvāris (tagadējais Aspazijas bulvāris).[3]
Arhitektūra
[labot | labot pirmkodu]
Ēka uzcelta eklektiskā stilā, kas raksturīgs pārejas periodam starp 19. gadsimta historismu un 20. gadsimta sākuma modernismu. Tās fasādi rotā skulpturālas figūras un dekoratīvi elementi, un pirms Pirmā pasaules kara to aprakstīja kā vienu no skaistākajām ēkām Rīgā.[1]
Pirmais stāvs un pagrabs tika projektēti pasta vajadzībām, augšējos stāvos izvietoja darbinieku dzīvokļus un biroju telpas.
Pārbūves un transformācijas
[labot | labot pirmkodu]1925. gadā uzbūvēti divi 45 metrus augsti radio raidītāju torņi, kas vēlāk tika pagarināti līdz 76 metriem. Viens no torņiem saspridzināts Otrā pasaules kara laikā, otrs nojaukts 1994. gadā.[4]
1929. gadā ēka tika būtiski paplašināta – palielināta līdz 5 stāviem un pievienoti divi jauni korpusi.[1]
1932. gadā tika izvietots Rīgas radiofons.[1]
1944. gadā ēka cieta ugunsgrēkā Otrā pasaules kara laikā un tika daļēji izpostīta. Pēckara atjaunošana mainīja sākotnējo arhitektūru.
1970. gados ēka tika nodota Latvijas Universitātei, veicot telpu pārbūvi izglītības procesa vajadzībām.
Pašreizējā izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Aspazijas bulvārī 5 šobrīd darbojas divas galvenās Latvijas Universitātes struktūrvienības:
Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte — izveidota 2024. gadā, apvieno bijušo Sociālo zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kā arī Eiropas un tranzīta pētījumu centru. Fakultātē ir vairāk nekā 3000 studentu 30 studiju programmās.[5]
Humanitāro zinātņu fakultāte — pārvalda vēstures un filozofijas studiju programmas, reorganizēta 2024. gadā.[6]
Ēkā darbojas arī LU Sporta centrs, universitātes bibliotēkas nodaļa un dažādas administratīvās iestādes.
2024. gada strukturālā krīze
[labot | labot pirmkodu]2024. gada augustā, tieši pirms jaunā mācību gada sākuma, tika konstatētas kritiskas būvkonstrukciju problēmas – griestu un sienu plaisas, siju šķelšanās un izplešanās. Augšējos stāvus nācās slēgt drošības apsvērumu dēļ, un ekonomikas studentus pārcēla uz citām telpām.[7]
Šīs problēmas atklāj plašāku agrīnā 20. gadsimta institucionālo ēku uzturēšanas izaicinājumu, kurām veiktas vairākas pārbūves un mainīts lietojums to 120+ gadu ekspluatācijas laikā.
Nākotnes plāni
[labot | labot pirmkodu]Universitāte plāno pārcelt Ekonomikas fakultāti uz Akadēmisko centru Torņakalnā 2025. gada rudenī. Ēka ir iekļauta Universitātes īpašumu pārvērtēšanas plānā un potenciāli varētu tikt pārdota.[7]
Kultūrvēsturiskā nozīme
[labot | labot pirmkodu]Aspazijas bulvāris 5 ir unikāls Latvijas vēstures liecinieks, kas iemieso valsts politiskās transformācijas – no impērijas pasta centra līdz mūsdienu akadēmiskajam centram. Ēkas arhitektūra atspoguļo 20. gadsimta sākuma eklektiskā stila raksturīgākās iezīmes.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 «Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā». www.russkije.lv. Skatīts: 2025-06-29.
- ↑ «Zudusī Latvija - Rīga. Pasts». Zudusilatvija.lv. Skatīts: 2024-12-29.
- ↑ «Riga Sights : Boulevard Ring». Riga Sights. Skatīts: 2025-06-29.
- ↑ «Rīga. Radiotorņi». Digitālā bibliotēka. Skatīts: 2025-06-29.
- ↑ «Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte». www.lu.lv. Skatīts: 2025-06-29.
- ↑ «Par fakultāti». www.hzf.lu.lv. Skatīts: 2025-06-29.
- 1 2 «LU iecerējusi pārdot ēku Aspazijas bulvārī. Kas notiks ar citiem īpašumiem?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-29.