Rīgas krematorija
| Rīgas krematorija | |
|---|---|
 | |
  Rīgas krematorija | |
| Citi nosaukumi | Rīgas Kremācijas centrs — krematorija |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Krematorija |
| Atrašanās vieta | Mežaparks |
| Adrese | Varoņu iela 3a |
| Pilsēta | Rīga |
| Valsts | Latvija |
| Koordinātas | 56°59′13.8″N 24°8′29.2″E / 56.987167°N 24.141444°EKoordinātas: 56°59′13.8″N 24°8′29.2″E / 56.987167°N 24.141444°E |
| Pamatakmens | 1939 |
| Pabeigta | 1995 |
| Atvēršana | 1994 |
| Rekonstrukcija | 2007 |
| Īpašnieks | Rīgas Dome |
| Celtniecība | |
| Arhitekts |
Osvalds Tīlmanis Sergejs Antonovs |
| Tīmekļa vietne | |
| rigaskrematorija.lv | |
Rīgas krematorija, oficiāli Rīgas Kremācijas centrs — krematorija, ir galvenā kremācijas (mirušo sadedzināšanas) iestāde Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kas darbojas kā apbedīšanas un kremācijas centrs. Tā ir vienīgā krematorija Rīgā un gādā par kremāciju, bēru ceremoniju organizēšanu un formalitāšu kārtošanu saistībā ar nāvi un apbedīšanu.[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rīgas krematorijas ēka atrodas Varoņu ielā 3A Rīgas Ziemeļu rajonā. Vēsturiski ēkas būvniecība pēc jau 1925. gadā dibinātās Ugunsapbedījumu biedrības iniciatīvas[2] tika uzsākta 1937. gadā pie Meža kapu vārtiem.[2] Jau bija uzceltas sienas, kad projektu apturēja Meža kapos apglabāto radinieku spiediena rezultātā. Sienas nojauca, un 1939. gadā[2] (pēc cita avota, 1938. gadā)[3] sākās celtniecība pašreizējā vietā. Arhitekti bija Rīgas galvenais arhitekts Osvalds Tīlmanis un Sergejs Antonovs.[4] Idejas atbalstītājs un biedrības dibinātājs jurists Augusts Lēbers sāka izstrādāt kremācijas likumdošanu Latvijā. Taču Otrā pasaules kara laikā un padomju varas gados projekts netika pabeigts. Ēka tika pārvērsta par noliktavu un daļēji sabojāta un izdemolēta. 1966. gadā plānoja to nojaukt un tās vietā uzcelt jaunu, bet šis projekts palika uz papīra.[2] 1981. gadā plānoja un iekļāva piecgades plānā jaunu krematoriju Jaunciema kapos, tomēr arī to neuzcēla. Ēka tika pabeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gados, lai gan nepietiekami kvalitatīvi,[2] un no 1994. gada novembra tā sāka darboties kā pirmā neatkarīgās Latvijas krematorija, dodot iedzīvotājiem kremācijas iespēju, kas līdz tam nebija plaši pieejama.[3] Lai gan jau 1973. gadā Rīgā bija atklāta neliela cita krematorija, sabiedrības attieksme tolaik pret to bija rezervēta.[5]
Mūsdienās krematoriju apsaimnieko SIA „Rīgas kremācijas centrs — krematorija”, kas kopš 2006. gada nomā ēku no Rīgas pašvaldības un 2007. gadā veica tās renovāciju.
2009. gadā aizdegās krematorija piebūves jumts, ugunsgrēks divās stundās tika nodzēsts.[6]
Mūsdienas
[labot | labot pirmkodu]Krematorija organizē visu pakalpojumu ķēdi, sākot ar mirušā pārnešanas un morga pakalpojumiem līdz atvadu zāļu nomai, ceremoniju organizēšanai un kremācijai. Tā nodrošina dokumentācijas kārtošanu un atbalstu ģimenēm pakalpojumu gaitā.[7] Krematorija apkalpo gan Rīgu, gan citas vietas. Ap 200 cilvēku gadā tiek kremēti arī no Lietuvas.[3]
Krematorija modernizējusi un papildinājusi savas iekārtas, jo tradicionālās apbedīšanas vietu skaits kapos samazinās un pieprasījums pēc kremācijas pieaug.[1]
2015.-2020. gadā notika strīdi par pilsētai krematorijas izīrēšanas tiesībām. Konkurences Padome norādīja, ka pilsēta mākslīgi uztur kremācijas monopolu, izīrējot krematoriju tikai vienai organizācijai un konkursos izvirzot noteikumus, kas izslēdz citu pretendentu darbošanos.[8] Augstākā tiesa 2020. gadā lēma, ka pašvaldība rīkojusies nelikumīgi.[8]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Par mums - Rīgas krematorija (Licencēta) Rīgas Kremācijas centrs» (lv-LV). 2016-05-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-01-24. Skatīts: 2026-02-11.
- 1 2 3 4 5 Aleksandr. «Жители снова против крематория». www.mklat.lv (ru-ru), 2025-08-17. Skatīts: 2026-02-11.
- 1 2 3 ADEL BV, Arthur M. T. de Leur. «Latvia and cremation - www.crematorium.eu informs about crematoria in Europe- Krematorium.eu- crematorio.eu, find a crematorium». www.crematorio.eu (en-GB). Skatīts: 2026-02-11.
- ↑ «Крематорий». past.1201.lv. Skatīts: 2026-02-11.
- ↑ «Kā Attīstījās Kremācija Latvijā: Vēsture un Tendences» (latviešu). 2025-07-01. Skatīts: 2026-02-11.
- ↑ В понедельник горел рижский крематорий
- ↑ «RĪGAS KREMĀCIJAS CENTRS - KREMATORIJA SIA, infolapa Kontakti.lv». rigas-kremacijas-centrs-krematorija-sia-c-12474.kontakti.lv. Skatīts: 2026-02-11.
- 1 2 BNN. «Competition Council and Supreme Court say Riga has an unfair cremation market». Baltic News Network (en-US), 2020-08-04. Skatīts: 2026-02-11.