Rūdolfa cilvēks

Homo rudolfensis ir viena no agrīnākajām zināmajām cilvēku (Homo) ģints sugām, kas dzīvoja aptuveni pirms 2,4 līdz 1,9 miljoniem gadu Austrumāfrikā. Šī suga tika oficiāli nosaukta 1986. gadā, balstoties uz galvaskausa fosiliju (KNM-ER 1470), kas tika atrasta pie Rūdolfa ezera (tagad Turkanas ezers) Kenijā 1972. gadā. Nosaukums “rudolfensis” attiecas tieši uz šo ģeogrāfisko reģionu.

Homo rudolfensis taksonomiskais statuss zinātnē joprojām ir diskutabls, jo atšķirības starp to un citiem agrīniem Homo pārstāvjiem, īpaši Homo habilis, ir nelielas un dažkārt nepārliecinošas. Daži pētnieki uzskata, ka Homo rudolfensis varētu būt Homo habilis variācija, bet citi to uzskata par atsevišķu sugu.

Šī suga raksturojas ar vairākām pazīmēm, kas to atšķir no pārējiem agrīnajiem Homo pārstāvjiem: lielāku smadzeņu tilpumu (tiek lēsts ap 700–750 cm³), plakanāku un platāku seju, mazāku sejas prognatismu (izvirzījumu), kā arī lielākām dzerokļiem un platāku žokli. Šīs pazīmes dažos aspektos ir līdzīgākas australopiteku morfoloģijai, bet smadzeņu tilpuma un galvaskausa formas ziņā tuvākas Homo attīstības virzienam.

Par Homo rudolfensis uzvedību, tehnoloģijām un kultūru trūkst tiešu pierādījumu, tomēr, tāpat kā Homo habilis, arī šī suga, iespējams, izmantoja vienkāršus akmens darbarīkus, kas saistīti ar Olduvajas (Oldowan) kultūru.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūdolfa cilvēks.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia of Life raksts (angliski)