Rūdolfs Hilferdings

Rūdolfs Hilferdings (vācu: Rudolf Hilferding; dzimis 1877. gada 10. augustā, miris 1941. gada 11. februārī) bija austriešu un vācu ekonomists, marksisma teorētiķis, ārsts un politiķis. Viņš bija viens no ievērojamākajiem Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) ekonomikas teorētiķiem un divas reizes ieņēma Vācijas finanšu ministra amatu Veimāras Republikas laikā.
Hilferdinga pazīstamākais darbs ir Finanšu kapitāls (vācu: Das Finanzkapital, 1910), kurā viņš analizēja banku, rūpnieciskā kapitāla, monopolu un finanšu sistēmas savstarpējās attiecības. Šis darbs būtiski ietekmēja marksistiskās teorijas par monopolistisko kapitālismu un imperiālismu.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Hilferdings piedzima Vīnē, Austroungārijā, ebreju ģimenē. Viņš studēja medicīnu Vīnes Universitātē un 1901. gadā ieguva ārsta grādu. Jau studiju laikā Hilferdings interesējās par politisko ekonomiju un sociālisma teoriju un iesaistījās Austrijas sociāldemokrātiskajā kustībā.
20. gadsimta sākumā viņš pārcēlās uz Berlīni, kur darbojās Vācijas sociāldemokrātiskajā kustībā. Hilferdings rakstīja par ekonomikas un politikas jautājumiem un kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu valodā rakstošajiem marksisma teorētiķiem.
Finanšu kapitāls
[labot | labot pirmkodu]1910. gadā tika publicēts Hilferdinga nozīmīgākais darbs Das Finanzkapital („Finanšu kapitāls”). Tajā viņš centās attīstīt Kārļa Marksa kapitālisma analīzi, ņemot vērā 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma ekonomiskās pārmaiņas.
Hilferdings analizēja kapitāla koncentrāciju, monopolu un karteļu veidošanos, kā arī banku pieaugošo ietekmi uz rūpniecības uzņēmumiem. Ar jēdzienu finanšu kapitāls viņš raksturoja arvien ciešāku banku kapitāla un rūpnieciskā kapitāla savienošanos.
Pēc Hilferdinga domām, kapitāla koncentrācija un lielo uzņēmumu veidošanās mainīja brīvās konkurences kapitālismu. Lielās bankas, rūpniecības uzņēmumi un monopoli ieguva arvien lielāku ekonomisko un politisko ietekmi, bet kapitāla eksports un konkurence par ārvalstu tirgiem veicināja ekspansionistisku valsts politiku.
Hilferdinga idejas vēlāk ietekmēja vairākus marksisma teorētiķus. Vladimirs Ļeņins izmantoja Hilferdinga pētījumus savā darbā Imperiālisms kā kapitālisma augstākā stadija (1916).
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]Pirmā pasaules kara laikā Hilferdings iebilda pret Vācijas sociāldemokrātu atbalstu kara politikai. Viņš pievienojās Vācijas Neatkarīgajai sociāldemokrātiskajai partijai (USPD), kas bija izveidojusies, sašķeļoties Vācijas sociāldemokrātiskajai kustībai.
1922. gadā Hilferdings kopā ar ievērojamu USPD biedru daļu atgriezās SPD. Veimāras Republikas laikā viņš kļuva par vienu no partijas nozīmīgākajiem ekonomikas politikas speciālistiem.
Hilferdings divas reizes bija Vācijas finanšu ministrs — 1923. gadā Gustava Štrēzemana valdībā un 1928.—1929. gadā Hermaņa Millera valdībā. Viņa politiskā darbība norisinājās laikā, kad Vācija piedzīvoja smagas ekonomiskās problēmas, tostarp hiperinflāciju un vēlāk Lielās depresijas sākumu.
Emigrācija un nāve
[labot | labot pirmkodu]Pēc Ādolfa Hitlera un nacionālsociālistu nākšanas pie varas 1933. gadā Hilferdings bija spiests pamest Vāciju. Viņš sākotnēji uzturējās Šveicē, bet vēlāk pārcēlās uz Franciju, kur turpināja darboties vācu sociāldemokrātu emigrācijas aprindās.
Pēc Francijas sakāves 1940. gadā Hilferdings mēģināja izvairīties no nonākšanas nacistiskās Vācijas varas iestāžu rokās. 1941. gada februārī Višī Francijas varas iestādes viņu nodeva Gestapo.
Hilferdings tika ieslodzīts Parīzē un 1941. gada 11. februārī mira Gestapo apcietinājumā. Precīzi viņa nāves apstākļi nav pilnībā noskaidroti.
Ietekme
[labot | labot pirmkodu]Hilferdings tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma marksistiskās ekonomikas teorētiķiem. Viņa Finanšu kapitāls būtiski ietekmēja diskusijas par kapitāla koncentrāciju, banku lomu, monopoliem un imperiālismu.
Atšķirībā no revolucionārā marksisma pārstāvjiem Hilferdings vēlāk arvien vairāk orientējās uz parlamentāru sociāldemokrātiju un uzskatīja, ka ekonomikas pārveidošanu iespējams īstenot ar demokrātiskas valsts un politisko reformu palīdzību.
Darbi
[labot | labot pirmkodu]- Böhm-Bawerks Marx-Kritik (1904)
- Das Finanzkapital (1910)
- Organisierter Kapitalismus koncepcijai veltīti raksti un politiski ekonomiskie darbi