Rūgtā drudzenīte

Rūgtā drudzenīte; Gentianella amarella (L.) Börner
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Genciānu rinda (Gentianales)
Dzimta	Genciānu dzimta (Gentianaceae)
Ģints	Drudzenītes (Gentianella)
Suga	Rūgtā drudzenīte (Gentianella amarella)
Sinonīmi
	- Gentianella axillaris (F.W.Schmidt) Á. et D.Löve, - Gentiana amarella (L.)
	Rūgtā drudzenīte Vikikrātuvē

Rūgtā drudzenīte (latīņu: Gentianella amarella) ir mainīga paskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurai nodala vairākas pasugas. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas austrumu un ziemeļu daļā, kā arī rietumu un centrālajā Sibīrijā. Latvijā reti sastopama visā valsts teritorijā, mitrās pļavās (tajā skaitā — piejūras), krūmainās ganībās un atmatās.

Pļavu lauksaimnieciskās apguves un ķimikāliju lietojuma dēļ izplatība samazinās, jo augs jutīgi reaģē uz biotopa pārmaiņām. Augu suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.^[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūgtā drudzenīte ir divgadīgs, 5—35 cm garš lakstaugs. Augam ir lāpstveidīgu vai otrādi olveidīgu lapu piezemes rozete, kura dažreiz līdz ziedēšanas brīdim jau ir atmirusi. Stublājs sastāv no 4—10 posmiem, no kuriem otrais un trešais apakšējais posms garāks nekā citi, bet galotnes zieda kāts kopā ar augšējo posmu vairākas reizes īsāks nekā pārējā stublāja daļa. Stublājs ir stāvs, zarains, ar sēdošām, pretējām, lancetiskām lapām, kuras ir 1—2,5 cm garas un 0,5—1 cm platas.

Ziedu garums ir 1—2 cm, tie ir tumšāk vai blāvāk violeti un atrodas stublāja galotnē vai lapu žāklēs. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Auglis ir aptuveni 1,5 cm gara divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.^[1]