Rūjienas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rūjienas draudzes novads (1798).
Rūjienas luterāņu baznīca (2000).

Rūjienas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Rujen) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Metsepolei vai Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem, uzcēla Rūjienas pili (hove to Ruyen), kas pieminēta 1414. gadā un Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcu, kas ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. 1461. gadā rakstos pieminēts miests pie pils (hakelwerk to Rugen). 1481. gadā Rūjienas pilij uzbruka Maskavijas karaspēks.

1582. gadā pilsnovads tika iekļauts Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguva Jirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva par Cēsu vaivadu (1598-1602). Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā pili ieņēma Pētera I karaspēks, pēc tam pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.

Rūjienas luterāņu baznīca pēc nopostīšanas Livonijas karā atjaunota Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimta vidū, atkal nopostīta 1704. gadā. Pārbūves veiktas 1820. gadā, 1854. gadā, 1856. gadā un 1899. gadā. 1974. gada ugunsgrēkā baznīca pilnībā izdega, 1987. gadā sākta atjaunot. 2017. gada jūlijā uzcēla jaunu baznīcas torni.[1]

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas draudzes novadā 1782. un 1826. gadā bija šādas muižas:[2], [3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]