Rūpela stāvs
Rūpela stāvs (angļu: Rupelian stage) ir paleogēna sistēmas astotais stāvs un oligocēna nodalījuma apakšējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies rūpela laikmetā periodā no 33,9 līdz 27.3 miljoniem gadu (kopumā ap 6,6 miljoniem gadu). Rūpela stāva nogulumi atrodas virs eocēna priabonas stāva nogulumiem un zem oligocēna hattu stāva nogulumiem.
_Realm.jpg)
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Paleogēna periods (65,5 ± 0,3 — 23,03 ± 0,05 Ma) |
Oligocēns (33,9—23,03 Ma) | ||
| Hattu | (27.3—23,04 Ma) | ||
| Rūpela | (33,9—27.3 Ma) | ||
| Eocēns (55,8—33,9 Ma) | |||
| Priabonas | (37,71—33,9 Ma) | ||
| Bārtonas | (41,03—37,71 Ma) | ||
| Lutēcijas | (48,07—41,03 Ma) | ||
| Ipras | (56,0—48,07 Ma) | ||
| Paleocēns (65,5—55,8 Ma) | |||
| Tanetas | (59,24—56,0 Ma) | ||
| Zēlandes | (61,66—59,24 Ma) | ||
| Dānijas | (66,0—61,66 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rūpela stāvu 1850. gadā zinātniskajā literatūrā ieviesa beļģu ģeologs Andrē Dimons un nosaukumu deva par godu nelielai Rūpela upei (Šeldas pieteka) Beļģijā.[1]
Rūpela stāva pamatne (arī oligocēna pamatne) noteikta pēc Hantkenina foraminīferu ģints izmiršanas līmeņa. Oficiālais GSSP rūpela stāvam bija ratificēts 1992. gadā (Masinjano, Itālija). Pāreju uz Hattu stāvu GSSP noteica 2017. gada augustā (Montekonero, Itālija). Rūpela stāva augšējā robeža (Hattu stāva pamatne) noteikta pēc Chiloguembelina foraminīferu ģints izmiršanas līmeņa, kas ir arī foraminīferu biozonas P21b pamatne.
Rūpela stāvam atbilst Eiropas sauszemes zīdītāju megazonas pats augšējais hedonas, svēvu un apakšējais arvernas stāvs (kas ietver paleogēna zīdītāju zonas no 21. līdz 24., kā arī 25. zonas daļu), Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju orellanas, vitnejas un apakšējā arikarejas zona, Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju augšējā mastersanas un tingiririkas zona, Āzijas sauszemes zīdītāju apakšējā sandgolas zona, Centrālās un Austrumeiropas apakšējais kišellas Paratetisa stāvs, Austrālijas augšējais aldingas un apakšējais džandžukas reģionālais stāvs, kā arī Kalifornijas augšējais refugas un apakšējais zemorras reģionālais stāvs.
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā laikā aktivizējās oroģenēzes procesi Himalajos, Alpos, Andos un citos orogēnajos apgabalos. Antarktīda pilnībā atdalījās no Austrālijas un Dienvidamerikas. Izveidojās cirkumpolārā antarktiskā straume, kas termiski izolēja Antarktīdu, radot ilglaicīgu, globālu atdzišanas procsu. Attiecīgi, pēc eocēna siltuma perioda, iestājās Zemes atdzišana. Antarktīdā izveidojās pastāvīgs ledus vairogs. Sāka kristies kopējais pasaules okeāna līmenis. Pastiprinājās gadalaiku ietekme. Paplašinājās sausās un mērenās klimatiskās zonas. Tropu meži atkāpās ekvatora virzienā. Iestājās oligocēna globālās atdzišanas fāze.
Pirms apmēram 33,8 miljoniem gadu notika oligocēna masu izmiršana. Pazuda daudzas zīdītāju un juras sugas. Šajā laikā attīstījās nepārnadži (zirgi, degunradži) un pārnadži (atgremotāji). Līdz ar to parādījās īstie plēsēji (kaķveidīgie un suņveidīgie). Primāti aizvien vairāk specializējās un paplašināja savu dzīves areālu. Dienvidamerikā šajā laikā dzīvoja lielie nelidojošie plēsīgie putni, fororaki. Jūrās attīstījās plātņvaļi un zobvaļi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dumont, A.H.; 1850: Rapport sur la carte géologique du Royaume, Bulletins de l’Académie Royale des Sciences, des Lettres et des Beaux-Arts de Belgique 16(2), p. 351-373. (franču).