Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rūpnīca "RER")
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma mašīnbūve
Dibināts 1946. gads (1993. gads kā akciju sabiedrība)
Galvenais birojs Rīga, Ganību dambis 31, Karogs: Latvija Latvija
Produkti elektroiekārtas transportlīdzekļiem
Darbinieki 979 (2012. gadā)[1]
Mājaslapa rer.lv

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (saīsinājumā RER) Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroiekārtu ražošanu transportlīdzekļiem. Rūpnīca dibināta 1946. gadā. 1993. gadā tā reorganizēta kā valsts akciju sabiedrība.[2] 1999. gadā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca privatizēta.

Uzņēmums ražo un remontē elektroiekārtas (tai skaitā elektrodzinējus, ģeneratorus un transformatorus) elektrovilcieniem, tramvaju un metro vagoniem, elektroiekrāvējiem. Tiek veikti dažādi metālapstrādes un liešanas darbi. Produkcija tiek piegādāta Krievijas un citu NVS valstu, kā arī Baltijas un dažu citu Eiropas valstu vagonbūves uzņēmumiem un dzelzceļiem.[3]

RER ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga biržā (kods RER1R).[4] Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Krievijas uzņēmums SAS Krona Grup (46 %), Belizā reģistrētais Mals Company Ltd. (23 %), Kiprā reģistrētajam Crowning Finance Cyprus Limited (17,4 % akciju) un Britu Virdžīnu Imfelant Productions Inc. (10,05 %).[5][6]

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

RER ir meitas uzņēmumi SIA LatTransKomplekt (100 %), SIA RER-Termināls (100 %), AS Latvo (98,5 %)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Otrā pasaules kara beigām Rīgā bijušā Provodnik (dibināts 1888. gadā un Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēts uz Krievijas vidieni) rūpnīcas korpusos tika nolemts izveidot pasažieru elektrovilcienu elektroiekārtu ražotni. Tā dibināta 1946. gada 8. februārī kā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (krievu: Рижский электромашиностроительный завод, РЭЗ). Līdz 1949. gadam paralēli notika sagrauto ēku atjaunošana un elektroiekārtu ražošana. Sākotnēji tika ražotas rezerves daļas tramvaju un elektrovilcienu dzinējiem, ģeneratoriem un apgaismes sadales skapjiem.

1950. gadā RER pirmā Padomju Savienībā sāka ražot sadzīves veļas mašīnas.[7] No 1950. līdz 1980. gadiem rūpnīca paplašinājās un tika pieaicināti speciālisti un strādnieki no visas Padomju Savienības. Tika izveidoti konstruktoru biroji ar izmēģinājuma ražošanu, kuros izstrādāja jaunus produktus elektrovilcieniem. Pirmoreiz PSRS RER sāka ražot tādus izstrādājumus kā pusvadītāju taisngrieži (vilcienam ER9), enerģijas rekuperācija atpakaļ tīklā (ER22), ātrgaitas elektrovilciena ER200 elektroiekārtas, nodilumizturīgus magnētiskos palaidējus.

1981. gadā uz RER bāzes tika izveidota ražošanas apvienība, kurā iekļauta rūpnīca RER, Rīgas elektrosadzīves mašīnu rūpnīca, jaunuzceltās rūpnīcas: Eksperimentālā pulverametalurģijas izstrādājumu rūpnīca un Rēzeknes grīdas bezsliežu transportlīdzekļu elektroiekārtu rūpnīca, kā arī palīgsaimniecība.

Nozīmīgākie rūpnīcas vadītāji: M. Fesenko (1957—1972) un O. Anfimovs (1981—1983).[7]

Līdz 1990. gadiem RER galvenā produkcija bija: elektroiekārtas piepilsētas vilcieniem (līdzstrāvas un maiņstrāvas), elektroiekārtas vagonu apgaismošanai, elektroiekārtas elektroiekrāvējiem, elektroiekārtas tramvajiem, celtņu elektrodzinēji, spararata ģeneratori, zemsprieguma ierīces (magnētiskie palaidēji), sadzīves ierīces (veļas mašīnas Rīga, centrifūgas Centa u.c.), metālkeramikas izstrādājumi.[8]

1990. gados rūpnīca piedzīvoja grūtības, jo līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu strauji samazinājās pieprasījums pēc RER produkcijas. Daļa ražošanas tika slēgta, daudzi darbinieki atlaisti. Uzņēmumu reģistrā rūpnīca reģistrēta 1991. gadā ar nosaukumu Valsts Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca. 1993. gadā izveidota Valsts akciju sabiedrība Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.[2] Uzņēmums sāka apgūt jaunus tirgus. Krievijas elektrovilcienu ražotājam Demihovskas mašīnbūves rūpnīcai tika izstrādātas un ražotas iekārtas vilcieniem ED2M, ED4M un ED9M; Toržokskas vagonbūves rūpnīcai elektroiekārtas vilcieniem ET2M ar elektrisko bremzēšanu. Ukrainas rūpnīcai Luganskteplovoz izgatavotas elektroiekārtas.

1998. gadā RER tika nodots privatizācijā. 1999. gadā Privatizācijas aģentūra rīkoja 36,03 % valstij piederošo rūpnīcas akciju izsoli, kuru iegādājās Krievijas komercbanka Baltijskij bank par 1 008 994 latiem.[9] 2000. gadā uzņēmums kļuva par publisku akciju sabiedrību un akcijas sāka kotēt Rīgas biržā. Līdz 2004. gadam ar akcijām biržā veikti tikai 25 darījumi. Akcijas pēdējā cena biržā bija 5 santīmi. RER akciju kotācija biržā tika pārtraukta 2004. gada 1. janvārī. Lai gan investori neattaisnoja cerības uz elektrodzinēju lielo noietu Krievijā, uzņēmums izdzīvoja, optimizējot ražošanu un pārdodot ražošanai nevajadzīgos korpusus.[10]

2005. gada 8. septembrī atsākta RER akciju kotācija Brīvajā sarakstā. Kopš 2007. gada 21. maija kapitāldaļas izvietotas Baltijas Otrajā sarakstā.[4]

2011. gada septembrī uz esoša Izmēģinājumu centra pamata izveidots Zinātniski pētnieciskais izmēģinājumu centrs (AS RER ZPIC). 2011. gadā RER produkcijas piegādes Krievijas tirgum veidoja 88 % no kopējā pārdošanas apjoma. 2012. gadā pieņemts jauns stratēģiskās attīstības plāns, pēc kura līdz 2016. gadam paredzēts gandrīz trīskāršot ražošanas apjomus, tai pat laikā diversificēt uzņēmuma produkcijas līniju, lai Krievijas daļa nepārsniegtu 75 %.[11]

2012. gada 13. jūnijā RER īpašnieki Lacrier Select Inc., Mals Company Ltd. un Padmore Systems corp. katrs pārdeva 3,35 % akciju Britu Virdžīnās reģistrētajam Imfelant Productions Inc.[6] 2012. gada 31. augustā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca no Kiprā reģistrētā Droumlin Enterprises Limited par 936 tūkstošiem latu nopirka specializētās vairumtirdzniecības uzņēmumu SIA LatTransKomplekt[12]. Decembrī iegūti 98,5 % AS Latvo, kapitalizējot Latvo parādsaistības pret RER.[1] 2013. gada 17. jūlijā komercsabiedrība LatTransKomplekt likvidēta, pievienojot to RER.[13]

2014. gada 13. janvārī RER paziņoja, ka trīs gadu laikā plānots ieguldīt 17,2 miljonus eiro, lai modernizētu tehniskās iekārtas un radītu jaunus produktus. Līdz 2017. gadam paredzēts izstrādāt jaunākās paaudzes asinhronās vilces elektrodzinējus, kā arī gaisa kondicionēšanas sistēmu pasažieru vagoniem.[14] Jauno prototipu izstrādi veica SIA Transporta mašīnbūves kompetences centrs.[15]

2014. gadā Krievijas rubļa kursa pazemināšanās dēļ radās problēmas Krievijas tirgū, tāpēc realizācijas līgumi ar Krievijas tirgus pircējiem tika pārslēgti uz eiro.[16]

2015. gada jūnijā un jūlijā uzņēmumi Lacrier un Padmore pārdeva savas akcijas (katrs 23 %), un 46 % kapitāldaļu ieguva Krievijas uzņēmums SAS Krona Grup.[16] 2016. gada 5. augustā dibināts meitas uzņēmums SIA RER-Termināls, kas nodarbojas ar materiālu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu.[17] 2017. gada 24. aprīlī paziņots, ka AAS Baltijskij Bank pārdevusi tai piederošās 17,4 % akcijas uzņēmumam Crowning Finance Cyprus Limited.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” konsolidētais finanšu pārskats par 2012. gada 12 mēnešiem (neauditēts)
  2. 2,0 2,1 RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA, Akciju sabiedrība Lursoft
  3. RER Vēsture RER
  4. 4,0 4,1 Rigas elektromasinbuves rupnica NASDAQ OMX Baltic
  5. Informācija par vērtspapīru un Uzņēmuma akcionāri NASDAQ OMX"
  6. 6,0 6,1 AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” akcionāru paziņojumi 2012. gada 14. jūnijā
  7. 7,0 7,1 Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca «Latvijas krievi»
  8. Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER) Cita Rīga
  9. Krievijas banka iegādājusies RER akcijas Diena, 02.06.1999
  10. Privatizācija daudziem valsts uzņēmumiem radīja otro elpu Māris Ķirsons, Dienas Bizness, 17.09.2002
  11. Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plāno trīskāršot ražošanas apjomus Nozare.lv, 08.06.2012
  12. "Рижский электромашиностроительный завод" купил оптового торговца LatTransKomplekt
  13. AS „ Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca” valde paziņo
  14. Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca attīstībā investēs 17 miljonus eiro Dienas Bizness, 2014. gada 13. janvāris
  15. RER Jaunumi
  16. 16,0 16,1 46% AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca akciju iegādājies Krievijas uzņēmums Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2015. gada 9. jūlijs
  17. Par AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” meitas uzņēmumu NASDAQ, 2016. gada 5. augustā
  18. Baltijskij Bank pārdevusi Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas akcijas Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2017. gada 24. aprīlis

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]