Pāriet uz saturu

R-12 Dvina

Vikipēdijas lapa
R-12 Dvina Kubā
R-12 Dvina raķešu palaišanas šahta Plokštines raķešu bāzē Pluņģes rajona pašvaldībā.

R-12 Dvina (krievu: Р-12, 8K63 «Двина», NATO klasifikācija SS-4 Sandal) bija no 1959. līdz 1988. gadam PSRS Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku bruņojumā esošas vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķetes, kuras varēja apbruņot ar kodolgalviņām. 1962. gadā R-12 raķešu izvietošana Kubā bija Kubas raķešu krīzes iemesls.

PSRS stratēģisko raķešu spēku raķešu bāzes ar R-12 Dvina bija izvietotas arī Baltijas valstīs. Latvijā vislabāk saglabājusies ir kodolraķešu bāze Zeltiņos (23. raķešu divīzijas 30. raķešu pulka 2. divizions).[1]

Raķešu bāzes Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā izveidoja 23. Gvardes raķešu divīziju (23-я гвардейская ракетная дивизия) ar štābu Valgā, kuras sastāvā bija arī 30. gvardes raķešu pulks (30-й гвардейский ракетный Рижский ордена Кутузова полк) Alūksnē ar četriem raķešu palaišanas kompleksiem Strautiņos un Zeltiņos un četriem kompleksiem Galgauskā (Tirzā). 1982. gadā to nodeva 40. raķešu divīzijas (40-я ракетная дивизия) pakļautībā ar štābu Ostrovā, bet 1990. gadā likvidēja.

1960. gadā izveidoja arī 29. Gvardes raķešu divīziju (29-я гвардейская ракетная дивизия) ar štābu Šauļos, kuras sastāvā bija arī 115. raķešu pulks (115-й ракетный полк) ar štābu Paplakā un ar raķešu palaišanas kompleksiem Bārtā, 307. raķešu pulks (307-й ракетный полк) ar štābu Jelgavā ar raķešu palaišanas kompleksiem Misā un Zālītē, 344. raķešu pulks (344-й ракетный полк) ar štābu Priekulē un ar raķešu palaišanas kompleksiem Vaiņodē, Nīgrandē un Embūtē, 867. raķešu pulks (867-й ракетный полк) ar štābu Dobelē un ar raķešu palaišanas kompleksiem Tērvetē un Augstkalnē. 1985. gadā 29. raķešu divīziju nodeva 53. raķešu armijas pakļautībā ar štābu Irkutskā. Raķetes R-12 sāka likvidēt pēc Aukstā kara beigām un Vidēja darbības rādiusa kodolspēku līguma stāšanās spēkā 1988. gada jūnijā. Pēdējo no 149 raķetēm R-12 likvidēja 1990. gada maijā.