RT-32 Irbenes radioteleskops

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
RT-32
RT-32 telescope.jpg
Organizācija VSRC
Vieta Ances pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Teleskopa veids radioteleskops
Diametrs 32 m
Fokusa garums 11,45 m
Mājaslapa http://virac.venta.lv

RT-32 ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Ventspils rajona Ances pagasta Irbenē. Tā ir 32 metru diametra visos virzienos grozāma paraboliska antena, kas piemērota centimetru viļņu diapazona novērojumiem. Radioteleskopa augstums ir 47 metri un metāla konstrukciju masa — 650 tonnas.

Radioteleskops ir viens no lielākajiem Eiropā, kuru iespējams izmantot kā radiointerferometra sastāvdaļu kopā ar pārējiem radioteleskopiem, kas veido radiointerferometru un atrodas citās valstīs. 1999. gadā šādā režīmā tika veikti pirmie ārpusgalaktikas objektu novērojumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paraboliskā antena tika būvēta 1960. gados PSRS Aizsardzības ministrijas vajadzībām uz P-400 (П-400) bāzes. Tas atradās slepenā objektā "Zvjozdočka" ("Zvaigznīte") netālu no Baltijas jūras krasta. Kopā ar vēl divām mazākām paraboliskām antenām tika veikta spiegošana un visa veida sakaru pārtveršana no pavadoņiem.

1994. gada 22. jūlijā tika oficiāli apstiprināta ziņa, ka Krievijas armija atstājusi slepeno militārās izlūkošanas kompleksu "Zvaigznīte" Ventspils rajona Irbenē, kas tika dēvēts par kosmisko sakaru centru. Tajā atradās Padomju armijas 32 un 16 metru diametra radioantenas. Latvijas valdība iestājās pret šāda objekta saglabāšanu un tam drīzāk bija paredzēts Skrundas radiolokatora liktenis, t.i. likvidēšana. Latvijas zinātnieki T. Millers, A. Balklavs un J. Ekmanis ar J. Stradiņa (kā toreizējā ministru prezidenta V. Birkava padomnieka zinātnes jautājumos) diplomātisko palīdzību saņēma atļauju Zinātņu akadēmijai pārņemt šo objektu. Tika izveidots Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs.

Izšķirīgs tam bija LZA FEI darbinieku ieguldījums un Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas un LZA ārzemju locekļa, astronomijas profesora Daiņa Draviņa (Lundas observatorijas Zviedrijā) atbalsts. Sākumā tika piedāvāts piedalīties kopējā objekta apsaimniekošanā arī Krievijas zinātņu akadēmijai, bet Krievijas militārās iestādes to neļāva[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gods kalpot Latvijai! J.Ekmanim - Zelta Goda zīme par izcīlu ieguldījumu Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas valdes darbā. / Z.Kipere, Zinātnes vēstnesis, 23.11.2009, Nr.18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]