Raška (pilsēta)
Raška
| ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Raška  Raška | ||
| Koordinātas: 43°17′31″N 20°36′56″E / 43.29194°N 20.61556°EKoordinātas: 43°17′31″N 20°36′56″E / 43.29194°N 20.61556°E | ||
| Valsts |
 Serbija | |
| Apgabals | Raškas apgabals | |
| Pilsētas statuss | 1845 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 3,90 km2 | |
| Augstums | 497 m | |
| Iedzīvotāji (2022. gadā) | ||
| • kopā | 6 291 | |
| • blīvums | 1 613,1/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 36350 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Raška Vikikrātuvē | ||
Raška (serbu: Рашка) ir pilsēta un pašvaldība Serbijas dienvidrietumos, Raškas apgabalā, Šumadijas un Rietumserbijas reģionā. Tā atrodas pie Raškas un Ibaras upju satekas, stratēģiski nozīmīgā vietā starp Kopaonika un Golijas kalniem.[1]
Ģeogrāfija un demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raškas pašvaldība aptver 670 km² lielu teritoriju, un tajā ietilpst 61 apdzīvota vieta. Pilsētas teritorija ir nepilni 4 km². Saskaņā ar 2022. gada tautas skaitīšanas datiem, pašvaldībā dzīvo 21 498 iedzīvotāji, no kuriem pašā pilsētā — 6291. Pilsētas centra augstums virs jūras līmeņa ir aptuveni 497 metri. Vēsturiski reģionā novērojams iedzīvotāju skaita samazinājums,[2] kas saistīts ar migrāciju un demogrāfiskām pārmaiņām. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, vairāk nekā 97% iedzīvotāju ir serbi.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raškas apkaime ir cieši saistīta ar viduslaiku Serbijas valsts veidošanos, un ir nosaukta tāpat kā senā serbu valsts Raška, kuras bijušajā teritorijā tā atrodas. Šajā apkaimē tika dibināta mūsdienu Serbijas valsts un baznīca.[1] Pati pilsēta kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1835. gadā, un tās pirmais pilsētplānojums datēts ar 1844. gadu. Pilsētas statuss piešķirts 1845. gada 17. septembrī. Pirmā serbu skola tika dibināta Raškā, un tāpēc pilsētiņa tiek uzskatīta par serbu rakstu pratības pamatlicēju.[1] No 1915. gada 31. oktobra līdz 15. novembrim Raška bija neoficiālā Serbijas galvaspilsēta, jo tur uzturējās Serbijas valdība karaļa vadībā. Laikā no 1929. līdz 1941. gadam Raška ietilpa Zetas banovinā, kas bija daļa no Dienvidslāvijas Karalistes.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raškas ekonomika balstās uz dažādām nozarēm. Lielākie nodarbinātības sektori ir:
- Ražošana — 1 017 darbinieki
- Tūrisms un ēdināšana — 1 090 darbinieki
- Tirdzniecība — 766 darbinieki
- Sabiedriskā pārvalde — 456 darbinieki
- Izglītība — 478 darbinieki
Tūrisms ir īpaši ienesīgs, pateicoties reģiona kultūrvēsturiskajam mantojumam un dabas skatiem.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās Raška ir svarīgs kultūras un tūrisma centrs Serbijā.Tā piesaista apmeklētājus ar savu bagāto vēsturi, arhitektūras pieminekļiem un dabas ainavām. Pilsēta arī kalpo kā vārti uz Kopaonika kalnu kūrortu, kas ir populārs ziemas tūrismam un lielākais tā centrs Serbijā.[1] Pa Ibaras upi organizē raftingu.
Starp tūristiem organizējamiem festivāliem Raškas pašvaldībā ir Melleņu dienas — dabas un meža velšu mīļotāji pulcējas jūlija pēdējās nedēļās un sacenšas melleņu ražas novākšanā un produktu sagatavošanā, kā arī Baraviku dienas septembra sākumā blakus esošajā Kopaonikā. Dabas mīļotāji var sacensties kulinārijas šedevru pagatavošanā no sēnēm. Šī pasākuma noslēguma ceremonijā tiek pasludināta Kopaonikas smagākā sēne.[1]
Sabiedriskais transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ar autobusu — no Belgradas uz Rasku katru dienu kursē vairāki autobusi. Daži no tiem turpina ceļu Novi Pazaras virzienā, bet visi brauc caur Rašku.
- Ar vilcienu — no Kraļevas uz Rašku var nokļūt arī ar vilcienu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Raska - Complete Travel Guide». bookaweb.com (angļu). Skatīts: 2025-05-27.
- ↑ Changes in population dynamics of Raška region
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raška.