Radioaktīvais piesārņojums
Radioaktīvais piesārņojums ir cilvēka vai dabas izraisīta radioaktīvo vielu klātbūtne vidē tādā koncentrācijā, kas var apdraudēt dzīvos organismus un ekosistēmas.
Tas rodas, kad radioaktīvās vielas – piemēram, urāns, plutonijs, jods-131, cēzijs-137 un citas – nonāk atmosfērā, ūdenī vai augsnē un izstaro jonizējošo starojumu. Šāda piesārņojuma avoti var būt gan dabīgi (piemēram, radons no zemes dzīlēm), gan mākslīgi – galvenokārt kodolieroču izmēģinājumi, kodolenerģijas ražošana, kodolavārijas (piemēram, Čornobiļas vai Fukusimas katastrofa), nepareiza radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, kā arī rūpnieciskās vai medicīniskās darbības, kurās izmanto radioaktīvas vielas.
Radioaktīvā piesārņojuma ietekme ir atkarīga no starojuma veida, devas un iedarbības ilguma. Jonizējošais starojums var bojāt šūnu DNS, izraisīt mutācijas, vēzi, iedzimtus defektus un citas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Augi var uzkrāt radionuklīdus, tādējādi piesārņojot pārtikas ķēdi. Piesārņojums var būt lokāls (piemēram, ap kodolobjektiem) vai globāls, jo daļiņas var pārvietoties ar vējiem un ūdens straumēm lielos attālumos.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|