Radiogrāfija

Vikipēdijas lapa
Galvaskausa rentgenattēls

Radiogrāfija ir attēla veidošanas paņēmiens, kas izmanto rentgenstarus, gamma starus vai līdzīgu jonizējošo starojumu un nejonizējošo starojumu, lai apskatītu objekta iekšējo formu. Radiogrāfijas pielietojums ietver medicīnisko radiogrāfiju ("diagnostisko" un "terapeitisko") un rūpniecisko radiogrāfiju. Līdzīgas metodes tiek izmantotas lidostas drošībā (kur kā "ķermeņa skeneri" parasti izmanto aizmugures izkliedes rentgenstaru). Lai izveidotu attēlu parastajā radiogrāfijā, rentgena ģenerators rada rentgena staru kūli un tas tiek projicēts objekta virzienā. Objekts absorbē noteiktu daudzumu rentgenstaru vai citu starojumu, atkarībā no objekta blīvuma un strukturālā sastāva. Rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors (vai nu fotofilma, vai digitālais detektors). Plakanu divdimensiju attēlu ģenerēšanu ar šo paņēmienu sauc par projekcijas radiogrāfiju. Datortomogrāfijā rentgenstaru avots un ar to saistītie detektori rotē ap objektu, kurš pats pārvietojas pa radīto konisko rentgena staru. Jebkuru objekta punktu dažādos laikos šķērso daudzi stari no daudziem virzieniem. Informācija par šo staru vājināšanu tiek apkopota un izmantota aprēķinam, lai ģenerētu divu dimensiju attēlus trīs plaknēs (aksiālajā, koronālajā un sagitālajā), kurus var tālāk apstrādāt, lai iegūtu trīsdimensiju attēlu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]