Pāriet uz saturu

Raflēziju dzimta

Vikipēdijas lapa
Raflēziju dzimta
Arnolda raflēzija (Rafflesia arnoldii)
Arnolda raflēzija (Rafflesia arnoldii)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaMalpīgiju rinda (Malpighiales)
DzimtaRaflēziju dzimta (Rafflesiaceae)
Raflēziju dzimta Vikikrātuvē

Raflēziju dzimta (Rafflesiaecae) ir dienvidaustrumu Āzijas tropu lietus mežos sastopama parazītaugu dzimta, kas iekļauj trīs ģintis.[1][2] Dzimtas pārstāvji ir augi ar pasaulē vislielāko ziedu Arnolda raflēzija (Rafflesia arnoldii) un jaunekļa raflēzija (Rafflesia tuan-mudae)[3]

Raflēzijas ir vieni no pasaules visapbrīnotākajiem augiem. Pirms Arnolda raflēzijas zinātniskas aprakstīšanas 1821. gadā Sumatras pamatiedzīvotājiem tā bija pazīstama kā patma jeb pakma, ar ko tie apzīmēja neparastas dzīvības formas veidošanos dabā.

Dzimtas blīvākais izplatības apgabals ir ekvatoriālās joslas salas Filipīnās, Indonēzijā, kā arī Borneo gan Malaizijas, gan Indonēzijas teritorijā. Areāls tāpat ietver Malakas pussalas dienvidus, Kambodžu, Vjetnamu, Indijas ziemeļaustrumus, daļu Ķīnas.

Tie ir reti mitro, mežaino apgabalu augi, kuru ziedēšanas ilgums ir dažas dienas, bet atrašanai nepieciešams zinošs pavadonis un veiksme.

Ziedi pacieti, gaļīgi, veidojas pa vienam, ar apziedņa daivām, kuras dēvē par perikonu. Raflēzijām ziedi ir piecdaivu, saprijām — desmitdaivu, auklraflēziju ziedam ir līdz sešpadsmit daivām ar gariem auklveida pagarinājumiem galā. Visām trijām ģintīm ziedi plaukst pēc mēnešiem ilga attīstības perioda pumpurā un nozied strauji. Lielākajām sugām pumpurs sasniedz volejbola bumbas lielumu. Zieda centrā ir logs, caur kuru apputeksnētāji kukaiņi iekļūst kolonnveida diskā, kur atrodas putekšņlapas un augļlapas.

Himalaju saprijas (Sapria himalayana) pumpurs
Himalaju saprija ir visbiežākā sapriju ģints suga

Parazitē pamatā uz Tetrastigma ģints liānām no vīnkoku dzimtas. Augu veģetatīvās daļas ir liānu iekšienē un redzamas tikai ziedēšanas laikā.

Vismazākās ir saprijas, kuras bieži dēvē par "mazajām raflēzijām". To atvēries zieds ir 8–15 cm, auklraflēzijām — ap 20 cm plats, raflēzijām, atkarībā no sugas ir 30–105 cm plati ziedi. Raflēziju un safriju ziedi ir oranži, sarkani ar baltiem plankumiem, pat dzelteni un melni, auklraflēziju — brūnsārti vai brūndzelteni. Par viskrāšņāko dzimtas sugu bieži uzskata Paisa raflēziju (Rafflesia pricei) tās karmīnsarkanās krāsas un daudzo balto kārpveida izaugumu dēļ.[4][5] Zied laiku pa laikam visa gada garumā, biežāk lietus sezonā no novembra līdz februārim. Sugām piemīt asa puvušas gaļas smarža, kas pievilina mušas.

Mīkstais auglis satur lielu daudzumu sēklu. No augļiem pārtiek un to sēklas izplata skaistās vāveres (Callosciurus) un tupajas (Tupaia). Augu plašāku areālu veidošanos varētu veicināt arī ziloņi, meža cūkas, tapīri, grauzēji.[4]

Raflēziju dzimtas ģintis:

Saskaņā ar APG II sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), raflēziju dzimta ir iekļauta malpīgiju rindā.[6]

Iepriekš raflēziju dzimtai pieskaitīja arī ģintis Apodantes, Bdallophyton, Berlinianche, Cytinus, Pilostyles, bet pašu dzimtu iekļāva raflēziju rindā (Rafflesiales).

  • Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0
  • Растения. Самая полная энциклопедия. Луиза Эбботб Анна-Лиза Эванс. 2004 Dorling Kindersley Limited, London; A Penguin Company. "Издательства Астрель", перев. с англ. 2006. ISBN 5-17-035343-X