Raiņa kapi

Vikipēdijas lapa
Raiņa kapa piemineklis

Raiņa kapi (sākotnēji Rīgas Jaunie kapi) ir kapsēta Aizsaules ielā 1, Rīgā, Latvijā.[1]

Kapsētas platība ir 10 hektāri.[2] Raiņa kapi tika oficiāli atklāti 1929. gadā, tad arī tie ieguva savu nosaukumu, jo šeit tika apglabāts Rainis.[2] 1925. gadā te sāka apglabāt dažādas personas, kas nepiederēja ne pie vienas draudzes, no kurienes ir cēlies tautā pastāvējušais nosaukums "bezdievju kapi" un "pagānu kapsēta".[3][2] 1935. gadā tika novietots Raiņa kapa piemineklis.[2] Blakus Raiņa kapam 1943. gadā tika apglabāta viņa dzīvesbiedre Aspazija.[4]

Pēc Otrā pasaules kara te galvenokārt tika apglabāti kultūras, zinātnes darbinieki, militārpersonas, Komunistiskās partijas, padomju darbinieki.[2]

Padomju kapsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LPSR vadītāji pie Raiņa kapa 1940. gada 11. septembrī. Vairākus no viņiem vēlāk apglabās Raiņa kapos.

Uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām kapsētā apglabāti 33 padomju partizāni un virsnieki. Šeit apglabāti Padomju Savienības varoņi Pjotrs Zubovs, Georgijs Isakovs, Viktors Komarovs, Imants Sudmalis, Otomārs Oškalns. Tiešā Raiņa pieminekļa tuvumā 1950. gados apglabāja vairākus desmitus padomju pulkvežu un ģenerāļu.[5] Vēlākos gados padomju virsnieku kapiem pievienojās padomju nomenklatūras pārstāvju apbedījumi.

Valdības laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta 60. gados izveidots tā sauktā Valdības laukuma arhitekturālais ansamblis, kurā apglabāti LPSR augstākie valsts un partijas vadītāji.

Pēc padomju varas sabrukuma Valdības laukums stāvēja neapkopts, apmaiņā pret naudas ziedojumiem un solījumiem kapus sakārtot, šeit piešķīra kapa vietas bagātiem cilvēkiem, kuriem izveidotas pompozas kapa vietas. Valdības laukumā apglabāti 1996. gadā 22. septembrī nošautie Mono AM īpašnieks Valerijs Mačugins un modeļu aģentūras Nataly vadītāja Natālija Meisāne.[6] 1996. gada 18. augustā nošautais Interlog PTE ģenerādirektors Igors Conda. 2000. gadā nelikumīgi apglabāts reketieris Jurijs Voļvačs. Šeit apglabāta arī firmas Anrē īpašniece Anita Gribuste.[7]

Kapsētā apbedīto ievērojamo personu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Brāļu kapi un Raiņa kapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 4. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 887. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. «Citas kapsētas». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 27. aprīlī.
  4. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 886. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  5. Воинские братские могилы
  6. KĀ SAGLABĀT AUTORITĀTI PĒC NĀVES
  7. Kokteilis Raiņa kapi