Raiātea

Raiātea
Raiatea Raʻiātea
Raiātea Raiātea Raiātea
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	16°44′S 151°27′W
Arhipelāgs	Biedrības salas, Aizvēja salas
Platība	175 km²
Garums	20 km
Platums	14 km
Augstākais kalns	Tefatoaiti 1017 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Lielākais ciems	Uturoa
Demogrāfija
Iedzīvotāji	12 388 (2022)
Blīvums	70,8/km²
Pamatiedzīvotāji	taitieši
Raiātea Vikikrātuvē

Raiātea (franču: Raiatea, taitiešu: Raʻiātea) ir vulkāniska sala Biedrības salās Klusajā okeānā, arhipelāga otra lielākā sala pēc Taiti. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Aizvēja salu administratīvajai vienībai, kur dalās trīs komūnās. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta taitieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir Aizvēja salu administratīvais centrs Uturoa salas ziemeļos. Sala tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās Polinēzijas austrumu salu "centru", un ir ticams, ka organizētā migrācija uz Havaju salām un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas. Tradicionāls salas nosaukums ir Havaiī (Hava’ī’ī) un tā tiek uzskatīta par maoru tautas dzimteni. Salas dienvidaustrumu piekrastē atrodas vēsturiskā Taputapuāteas marae, kas tika izveidota ap m.ē. 1000. gadu; šī vieta vairākus gadsimtus bija Austrumpolinēzijas politiskais un reliģiskais centrs, un 2017. gadā tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tās vēsturiskās nozīmes dēļ.

Ģeogrāfija

Uturoa

Raiātea atrodas Biedrības salu rietumdaļā, Aizvēja salu grupā, tuvākā sala ir 4 km attālā Tahaa ziemeļos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, salu veido trīs kalnu masīvi. Augstākā virsotne ir Tefatoaiti kalns (1017 m vjl) salas vidienē. Krasta līnija stipri izrobota, vietām klinšaina. Raiāteu kopā ar ziemeļos esošo Tahau ieskauj kopīgs 115 km garš koraļļu rifs ar 10 savienojumiem ar okeānu; uz rifa vairākas nelielas motu. Ainavā valda tropiskie lietusmeži, daudz endēmu augu sugu.

Valda tropisks mitrs klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 1800 mm.

Vēsture

Taputapuāteas marae

Salas senais nosaukums ir Havaiī (Hava’ī’ī), kas ir svēts vārds polinēziešiem un saistās arī ar Havaju salu, Savaii, Havaiki un Fakaravas salām. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Raiāteu, tāpat kā citas Biedrības salas un Marķīza salas apdzīvojuši polinēzieši no Samoa un Tongas ap m.ē. 3. gadsimtu. Kopā ar Marķīza salām Raiātea veidoja senās Polinēzijas centru un bija Havaju salu, Jaunzēlandes un Manarevas kolonizēšanas sākumpunktu. Saskaņā ar tradicionālajām mutvārdu vēstures liecībām, divas maoru migrācijas kanoe laivas — Tainui un Arawa — 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā devās no Raiāteas uz Jaunzēlandi. Daudzi maoru klani var izsekot savu izcelsmi līdz šīm kanoe laivām.

Biedrības salās Raiāteai bija ievērojama reliģiska un kulturāla ietekme, šeit atrodas svarīgākais reliģiskais centrs — Oro dievam veltītā Taputapuāteas marae.

Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja britu ekspedīcija Džeimsa Kuka vadībā 1769. gadā, kas tās nosaukumu pierakstīja kā Ulitea un pasludināja par britu kroņa īpašumu. 1772. gadā salu apmeklēja spāņu ekspedīcija Domingo de Bonečeas vadībā no Peru vicekaralistes, nodēvēja to par Princesa un pasludināja savukārt par Spānijas īpašumu. 18. gadsimta beigās sala nonāca Francijas ietekmē. Ieradušies misionāri centās uzspiest saliniekiem kristetību un iznīcināt vietējo ticību, kas noveda pie asiņainas pretošanās. Misionāri vairākkārt no salas tika padzīti. Tikai 1832. gadā salinieku pretestība tika apspiesta un Raiātea nonāca Taiti karaļa pilnā pārvaldē. 1880. gadā Francija pasludināja protektorātu pār Raiāteas un Tahaas salām. Lai arī 1888. gadā salas formāli tika anektētas, salinieku bruņotā pretošanās turpinājās līdz 1897. gadam, kad pretošanās vadītājs virsaitis Teraupoo tika sagūstīts un izsūtīts uz Jaunkaledoniju. 190 viņa sekotāji tika izsūtīti uz Uahuku Marķīza salās.

Saimniecība

Salas galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (vaniļas, ananāsu un kokospalmu audzēšana), pērļu audzēšana un zveja. Salīdzinot ar kaimiņu salām Taiti un Boraboru mazāk attīstīts tūrisms, bet tam ir liela ietekme salas ekonomikā. Vairākas jahtu ostas.

Salas ziemeļos no 1962. gada darbojas Raiāteas lidosta ar 1200 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Biedrības arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 200 tūkstošiem pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raiātea.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)