Raimonds Valters

Vikipēdijas lapa
Raimonds Valters
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 27. maijā
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātne ķīmija

Raimonds Valters (dzimis 1938. gada 27. maijā Rīgā) ir latviešu ķīmiķis, Dr. habil. chem., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras organiskās ķīmijas emeritētais profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gada 27. maijā Rīgā Eduarda Valtera un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Zabludovskas, ģimenē.

No 1952. līdz 1956. gadam mācījās Liepājas 1. vidusskolā, 1956. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, no 1958. līdz 1961. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas fakultātē.

1965. gada martā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "2-Aminoalil-un 2-aminoacetoksimetil-2-aril-1,3-indandionu sintēze un īpašības", 1975. gada novembrī aizstāvēja ķīmijas doktora disertāciju "Keto-, imīno- un ciankarbonskābju amīdu virknes cikla izomērija".

1988. gadā R. Valteru ievēlēja par profesoru RPI Organiskās ķīmijas katedrā, 1992. gadā par LZA akadēmiķi, bet 1999. gadā — par Valsts profesoru organiskajā ķīmijā.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā Raimonds Valters apprecējās ar Sarmu Leimani, ir divi dēli - Kārlis (1970) un Andrejs (1974).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas Gustava Vanaga balva ķīmijā, 1982
  • Rīgas Tehniskās universitātes Gustava Vanaga medaļa, 1991
  • Latvijas Organiskās sintēzes institūta Solomona Hillera medaļa, 1998
  • AS "Grindeks" D. H. Grindeļa medaļa, 2004
  • Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira, 2012

Zinātniskās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Karlivans, R. Valters. Acetylation of 4,6,7-trichloro-2-heteroarylamino-5-hydroxy-2,3-dihydrobenzo[b]furans. — Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti.1.sēr., Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. — 10.sēj.
  • N.Batenko, S.Belyakov, and R.Valters. The structure of 2-phenylazo-5-(trichloro-1,4-benzoquinonyl)thiazole. — Chem. Heterocycl. Comp., 2009, vol. 45, N 5, pp. 606-610.
  • N.Batenko, O.Popova, S.Belyakov, and R.Valters. Synthesis of aminovinylderivatives of quinoline- and isoquinoline-5,8-diones. — Chem. Heterocycl. Comp., 2012, vol. 48, N 6, pp. 888-891.
  • N. Batenko, S. Belyakov, R. Valters. Unexpected formation of naphtho[2,1-d]thiazole-6,9-dione from 3,5,6-trichloro-2-[2-(E-phenyldiazenyl)thiazol-5-yl]-1,4-benzoquinone. Chemistry of Heterocyclic Compounds. — 2013, Vol. 48, No. 10, p. 1571-1573.
  • N. Batenko, S. Belyakov, G. Kiselovs, R. Valters. Synthesis of 6,7-dichloropyrido[1,2-a]benzimidazole-8,9-dione and its analogues and their reactions with nucleophiles. Tetrahedron Letters.- 2013, Vol. 54, 4697-4699.
  • N. Batenko, A. Kricka, S. Belyakov, B. Turovska, R. Valters. A novel method for the synthesis of benzimidazole — based 1,4-quinone derivatives. Tetrahedron Letters. -, 2016, Vol. 57, No 3, p. 292-295.
  • N. Batenko, I. Neibolte, S. Belyakov, R. Valters. Synthesis, Characterization and Photophysical Properties of naphtho[2,3-b]indolizine-6,11-dione Derivatives. Journal of Fluorescence. — 2016, Vol. 26, No 1, p.23-29.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]