Rainers Verners Fasbinders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rainers Verners Fasbinders
Rainer Werner Fassbinder
Rainers Verners Fasbinders
Fasbinders 1980. gadā
Dzimis 1945. gada 31. maijā
Valsts karogs: Vācija Bādvērishofena, Bavārija, Vācija
Miris 1982. gada 10. jūnijā (37 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Minhene, Rietumvācija
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, aktieris, teātra režisors, dramaturgs, esejists
Darbības gadi 1965–1982
Dzīvesbiedre Ingrīda Kāvena (1970–1972)
Oficiālā mājaslapa

Rainers Verners Fasbinders (vācu: Rainer Werner Fassbinder, dzimis 1945. gada 31. maijā, miris 1982. gada 10. jūnijā) bija Rietumvācijas kinorežisors, scenārists, aktieris, teātra režisors, dramaturgs, komponists un esejists. Tiek uzskatīts par vienu no "Jaunā vācu kino" novirziena līderiem un Vācijas pēckara perioda ievērojamāko kinorežisoru.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fasbinders uzsāka filmu veidotāja karjeru 1965. gadā ar dažām īsfilmām. Pirmās divas pilnmetrāžas filmas uzņēma 1969. gadā (Liebe ist kälter als der Tod un Katzelmacher). Tās vēl neguva lielus panākumus. Pēc tam sekoja vairākas TV filmas un filma Whity (1971). Panākumus Rietumvācijā Fasbinders guva tikai 1972. gadā ar filmu Händler der vier Jahreszeiten. Bet 1974. gadā Fasbinders ieguva starptautisku atzinību par filmu Angst essen Seele auf – Fasbinders ieguva divas Kannu kinofestivāla balvas (Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu un Ekumeniskās žūrijas balvu. Lielus panākumus guva arī filma Die Ehe der Maria Braun (1978).

Vēlāk sekoja filmas Despair (1978), Lili Marleen (1981), Lola (1981). Par filmu Die Sehnsucht der Veronika Voss (1982) Fasbinders ieguva Berlīnes starptautiskā kinofestivāla galveno balvu "Zelta lācis". 1980. gadā Fasbinders uzņēma 15,5 stundas garu TV seriālu (14 sērijas) Berlin Alexanderplatz, uzrakstot scenāriju pēc Alfrēda Deblina romāna "Berlīne, Aleksandra laukums" motīviem. Vairākās savās filmās Fasbinders attēloja ar LGBT saistītas tēmas (Die bitteren Tränen der Petra von Kant (1972), Faustrecht der Freiheit (1975), Satansbraten (1976), Querelle (1982)).

Fasbinders nomira 1982. gada 10, jūnijā, 37 gadu vecumā, pārdozējot kokaīna un barbiturātu sajaukumu.[2] Apglabāts Minhenes Bogenhauzenas kapsētā.[3]

Kaut arī Fasbindera karjera ilga mazāk par divām desmitgadēm, tomēr viņš paspēja uzņemt vairāk nekā 40 filmas, divus televīzijas seriālus, trīs īsfilmas, četrus videodarbus un 24 lugas.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]